Aprit tieši gads, kopš Krievijas Augstākā tiesa pavēlēja likvidēt cilvēktiesību aizstāvības grupu "Memorial", kas ir viena no vecākajām tiesību grupām valstī. Par spīti šim aizliegumam tieši "Memorial" bija viens no šī gada Nobela Miera prēmijas laureātiem. Ņemot vērā, ka arī pirms gada Nobela Miera prēmiju saņēma izdevuma "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, šis bija ļoti spēcīgs vēstījums Kremlim.
Kā šajā gada nogalē izteicies viens no "Memorial" valdes locekļiem Oļegs Orlovs, Nobela Miera prēmijas saņemšana vismaz šajā gadā ir organizāciju nedaudz pasargājusi, taču kopumā situācija cilvēktiesību jomā Krievijā ir tikai pasliktinājusies.
"Pašlaik Krievijā ir apdraudēti pilnīgi visi, kuri kaut vai nedaudz kritiski izsakās par varas iestāžu darbībām.
Tas ir bīstami visiem. Jebkura no varas neatkarīga iniciatīva varas iestādēm nav pieņemama. Ir izveidots milzīgs, sazarots mehānisms jaunām represijām. Šī gada laikā ir pieņemts daudz jaunu likumu, un katrs no tiem paredz kriminālatbildību. Dažreiz līdz 10 gadiem, dažreiz līdz 15 gadiem cietumā. Tas ir bīstami," stāstīja Orlovs.
Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas liktenis tiks izlemts Ukrainas kara laukā un uzvaras gadījumā Krievija varētu nostiprināties kā fašistiska valsts, par kādu tā ir kļuvusi. Orlovs arī norādīja, ka nebūtu pareizi kritizēt Krievijas iedzīvotājus par nevēlēšanos protestēt pret pastāvošo režīmu.
"Kara sākumā Krievijā bija ļoti plaša pretkara kustība. Un, manuprāt, Eiropā tas nav pietiekami labi saprasts un novērtēts. Pēc tam notika agresīva vēršanās pret šiem pretkara aktīvistiem – ik dienu tika aizturēti tūkstošiem cilvēku visā Krievijā. Tika iesniegts milzīgs daudzums petīciju, daudzi zinātnes un kultūras cilvēki publiski izteicās pret šo karu. Acīmredzot Kremlis to negaidīja, tāpēc tam pretī tika likti drakoniski likumi.
Kaut kur Vācijā vai Francijā ir viegli teikt: "Kāpēc jūs neprotestējat?" Tieši šī iemesla dēļ – ne visi cilvēki ir gatavi būt varoņi un pavadīt briesmīgajos Krievijas cietumos daudzus, daudzus gadus," stāstīja Orlovs.
Bieži vien par neprotestēšanu tiek kritizēti arī Baltkrievijas iedzīvotāji, kuru liktenis daudzkārt atbilst tieši Orlova aprakstītajam. Vēl 2020. gadā daudzi iedzīvotāji izgāja ielās, lai protestētu pret vēlēšanu rezultātu viltošanu un tam sekojošo vardarbību, bet pēc pamatīgām represijām tūkstošiem cilvēku nonāca aiz restēm. Un ar to tiek skaidrota arī protesta kustības apsīkšana. Taču arī baltkrievu cīņa par cilvēktiesību ievērošanu izpelnījās Nobela Miera prēmiju cilvēktiesību centra "Vjasna" līderim Alesam Beļackim. Arī baltkrievi vien dažu gadu laikā var lepoties jau ar otro Nobela prēmiju.
"Memorial" pārstāvji uzskata, ka Nobela Miera prēmija viņus vismaz uz kādu laiku varētu nedaudz pasargāt, bet Aless Beļackis turpina atrasties cietumā. Tur nonāk arvien vairāk aktīvistu un režīma kritizētāju. Kā paziņojušas Baltkrievijas varas iestādes, šī gada laikā vien esot atklāti pieci tūkstoši ar ekstrēmismu saistītu darbību. Taču starp šiem ekstrēmistiem galvenokārt atrodami žurnālisti, aktīvisti, blogeri, arodbiedrību pārstāvji, kultūras un izglītības darbinieki.
Pakāpeniski turpina tiesāt arī 2020. gada protestu dalībniekus. Šajā nedēļā Minskas tiesa piesprieda pirmo attālināto tiesas spriedumu diviem aktīvistiem no sporta aprindām. Baltkrievijas sporta solidaritātes fonda pārstāvjiem Aleksandram Opeikinam un olimpiskajai vicečempionei peldēšanā Aleksandrai Herasimeņai katram piespriests 12 gadu ilgs cietumsods par aicinājumiem atbalstīt pret Baltkrievijas režīmu ieviestās sankcijas. Paužot savu attieksmi pret šo soda mēru, trimdā dzīvojošā Aleksandra Herasimeņa paziņojusi, ka attālināti viņu var arī nošaut.
Savukārt Aleksandrs Opeikins intervijā baltkrievu medijiem norādījis, ka spriedums nav bijis pārsteigums. Pēc viņa vārdiem, arī Baltkrievijā vara spēj noturēties tikai ar represijām, tāpēc Sporta solidaritātes fonds turpinās savu darbu, lai politieslodzītajiem cietumā būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika.
"Mēs joprojām cenšamies panākt režīma sporta izolāciju – nevis baltkrievu sporta, bet Lukašenko režīma sporta.
Tai ir jābūt starptautiskai izolācijai kā sodam par cilvēktiesību pārkāpumiem. Paralēli mēs strādājam pie politieslodzīto atbalsta programmas. Tāpat mēs no janvāra sāksim programmu, lai atbalstītu arī ukraiņu sportistus, kuri pašlaik ir spiesti turpināt savu karjeru tādos ļoti smagos apstākļos, kara laikā. Baltkrievijas Sporta solidaritātes fonda prioritātes nav mainījušās – mēs atbalstām neatkarīgo baltkrievu sportu, nodarbojamies ar cilvēktiesību aizstāvību un cenšamies nodibināt kontaktus ar citu Eiropas valstu olimpiskajām komitejām," stāstīja Opeikins.
Kā liecina cilvēktiesību aizsardzības centra "Vjasna" apkopotā informācija, pašlaik Baltkrievijā par politiskajiem ieslodzītajiem ir uzskatāmas 1439 personas. Daudzi no šiem cilvēkiem tiesas procesu un spriedumu gaida vairāk nekā gadu.
