Azerbaidžāna piedraudējusi ar „plašu uzbrukumu” pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikas galvaspilsētai un lielākajai pilsētai Stepanakertai. Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Hasanovs paziņoja, ka karavīriem dots rīkojums vērst uzbrukumus pret Stepanakertu, kurā dzīvo aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, ja armēņu separātisti „nepārtrauks apšaudīt” apdzīvotās vietas Azerbaidžānā.
Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka, neskatoties uz tās „vairākkārtējiem brīdinājumiem, [..] Armēnija Azerbaidžānai neatstāj citu izvēli kā spert atbilstošu atbildes soļus”.
Saskaņā ar Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas teikto, armēņu spēki turpinājuši apšaudīt azerbaidžāņu militārās pozīcijas un ciematus pie saskarsmes līnijas, kaut Baku svētdien izsludināja vienpusēju ugunspārtraukšanu.
Armēņu pusē paziņojumu par ugunspārtraukšanu nodēvēja par slazdu, apsūdzot Baku par militāro operāciju turpināšanu. Bet Kalnu Karabahas varasiestādes uz draudiem par uzbrukumu reģiona galvenajai pilsētai atbildēja ar brīdinājumu, ka šādai rīcībai būs „ļoti sāpīga” atbilde.
Saskaņā ar Azerbaidžānas jaunāko paziņojumu, nogalināti līdz 170 armēņu karavīri un iznīcināti 12 bruņutransportieri.
Armēnijas Aizsardzības ministrijā šos apgalvojumus noraidīja kā Azerbaidžānas militāristu „iztēles” augli, vēsta aģentūra “Associated Press”. Kalnu Karabahā bruņotie spēki savukārt paziņoja, ka kopš sestdien uzliesmoja karadarbība, nogalināti 20 armēņu karavīri, bet vēl 26 pazuduši bez vēsts, pauž armēņu mediji.
Konfliktam turpinot saasināties, Azerbaidžāna paziņojusi, ka iznīcinājusi lielāko Armēnijas militāro bāzi Kalnu Karabahā. Bet Erevāna apsūdzēja Baku par daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas "Smerč" iekārtu izmantošanu uzbrukumos Kalnu Karabahā.
Kalnu Karabahas reģions, kurā vairākums iedzīvotāju ir armēņi, Padomju Savienības laikā bija Azerbaidžānas PSR autonomais apgabals. Padomju Savienībai brūkot, Kalnu Karabahas separātisti paziņoja par atdalīšanos no Azerbaidžānas. Karš 90.gadu sākumā prasīja 30 tūkstoš cilvēku dzīvības. 1994.gadā noslēgtais pamiers un tam sekojošais sarunu process nav atrisinājis konfliktu, sadursmes ik pa laikam turpinājušās, bet šī brīža uzliesmojums ir viens no nopietnākajiem. Kalnu Karabahas neatkarība nav starptautiski atzīta, to oficiāli nav izdarījusi arī Kalnu Karabahu atbalstošā Armēnija.
Armēnija brīdinājusi, ka konflikta uzliesmojums reģionā var izraisīt plaša mēroga karu. Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans norādīja, kas tas „ietekmētu drošību un stabilitāti ne tikai Dienvidkaukāzā, bet arī Eiropā”. Nopietnas bažas par uzliesmojumu paudušas arī Krievija un ASV, aicinot konfliktā iesaistītas puses pārtraukt kaujas.
Lai apspriestu eskalāciju, otrdien, 5.aprīlī, Vīnē notiks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupas sanāksme. Minskas grupu vada ASV, Krievija un Francija, un tā tika izveidota 90.gadu sākumā, lai sarunu ceļā veicinātu miermīlīgu konflikta atrisinājumu. Tiesa, līdz šim bez taustāmiem rezultātiem.
Otrdien gan netiek gaidītas būtiskas vienošanās. Nav arī paredzēts sniegt oficiālus paziņojumus medijiem.
Azerbaidžāna uzstāj, ka paliks līdz šim iekarotajās pozīcijās Kalnu Karabahā. Savukārt Armēnija paziņojusi, ka pamiers ir iespējams tikai tad, ja abas puses atgriezīsies iepriekš kontrolētajās pozīcijās.
