Par spīti domstarpībām politiķi cer, ka jauno Eiropas Komisijas vadītāju izdosies izraudzīties tuvāko divu nedēļu laikā, lai nekavētos jaunās komisijas darbs, jo dalībvalstis jau sāk pieteikt savus kandidātus Eiropas komisāru amatiem.
„Nākamais Eiropas Komisijas prezidents, Žans Klods Junkers,” šādi bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Kodu Junkeru pieteica tieši pirms nedēļas aizvadītajā Eiropas Parlamenta vēlēšanu naktī, kad viņš kāpa uz skatuves parlamenta zālē, lai atzīmētu labēji centrisko un joprojām Eiropas Parlamentā pārstāvētā lielākā politiskā spēka - Eiropas Tautas partijas - uzvaru, kura Junkeru izvirzījusi augstajam amatam.
Taču pēdējās dienās Junkera ceļš uz augsto amatu izrādījies visai akmeņains, jo viņu Eiropas valdības vadītāja krēslā nevēlas redzēt vairākas dalībvalstis, kurām arī ir sakāms savs vārds.
Visasākās iebildes ir Lielbritānija prmejera Deivida Kamerona personā, kas draud ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, ja apstiprinās Junkeru.
Līdzīgi neapmierināta ir arī Ungārija, Zviedrija, un starp opozicionāriem min arī Nīderlandi un Somiju. Pēdējā tikšanās reizē īsi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākuma paziņošanas dalībvalstu vadītāji uzticēja Eiropas Savienības Padomes prezidentam Hermanam van Rompejam divu nedēļu laikā atrast vislabāko kandidātu, šādi nesakot ne jā ne nē Junkeram, kas pamatīgi saniknoja Eiropas Parlamenta frakcijas, kas par spīti politisko interešu dažādībai bija sacījušas „jā” Junkera vārdam.
Kamēr Eiropas Komisijas vadītāja izraudzīšanās process vēl turpinās, dalībvalstis turpina pamazām virzīt savus komisārus un izsaka vēlmi par to, kādu portfeli komisijā gribētu saņemt.
Dažas valstis vēlas paturēt līdzšinējos komisārus, citas piesaka gluži jaunus vārdus, vienas ir atklātas par vēlamajiem portfeļiem, citas runā aizplīvuroti. Piemēram, Ungārija varētu virzīt vicepremjeru, pašreizējo tieslietu ministru Tiboru Navračiču.
Arī Lielbritānijai sarakstos divi nacionālajā apritē esoši politiķi – parlamenta vadītājs, bijušais veselības ministrs Endrjū Leinlejs un valdības koordinators parlamentā Endrju Mičels. Lielbritānija gribētu iekšējā tirgus vai tirdzniecības komisāra portfeli. Čehija virza Pavelu Teličku, kurš vadīja iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā un tagad ir arī dzelzceļa projekta „Railbaltica” koordinators.
No Somijas varētu startēt premjerministrs Jirki Katainens, kurš ir paziņojis par atkāpšanos no amata un vismaz Briseles aizkulisēs tiek minēts kā viens no iespējamajiem kompromisa kandidātiem uz Eiropas Komisijas prezidenta vietu, ja galu galā nevarēs izšķirties par Junkeru. Savukārt Francija varētu virzīt esošo finanšu ministru Pjēru Moskovici, kurš vēlētos iegūt monetāro lietu komisāra portfeli. Bet Polija jau ir pavēstījusi, ka vēlas redzēt savu ārlietu ministru Radoslavu Sikorski augstā pārstāvja ārlietās, jeb faktiski Eiropas ārlietu ministra amatā.
Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) erokomisāra amatam no Latvijas plāno virzīt bijušo premjerministru Valdi Dombrovski („Vienotība”), un Latvijas interesēs būtu iegūt portfeli finanšu vai ekonomikas blokā, kur jau tagad zināms, ka konkurence būs ļoti sīva.
