Panorāma

"Diagnoze – vēzis": ārsti nerunā ar pacientiem

Panorāma

Tiesā 25 gadus pēc zādzības izdarīšanas

Atvadas no Junkera komisijas

Junkers EK vadības noslēgumā: Pārāk daudz laika tērēts «Brexit» lietām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Žana Kloda Junkera vadītās Eiropas Komisijas (EK) darbs tuvojas beigām, un otrdien, 22. oktobrī, savā atvadu runā Eiropas Parlamentā (EP) Junkers izteica nožēlu, ka pārāk daudz laika un enerģijas savā piecu gadu mandāta laikā veltījis "Brexit" lietām, lai gan vēlējies Eiropas Savienību (ES) padarīt labāku tās pilsoņiem.

ĪSUMĀ:

  • Junkers pēdējo reizi pašreizējā amatā uzrunāja EP deputātus.
  • Starp lielākajiem darbiem Junkers nosauca investīciju fonda izveidi.
  • Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem  Grieķijas ekonomikas glābšana.
  • Arī Lielbritānijas izstāšanās no ES – sarežģīts pārbaudījums.
  • Junkers gan atzina, ka pārāk daudz laika veltīts "Brexit" lietām.
  • Vairāki nozīmīgi jautājumi nav atrisināti, tostarp migrācijas sistēmas reforma.
  • Pēdējo piecu gadu laikā ir manāmi pasliktinājusies arī Junkera veselība.

Junkers atskaitās par Eiropas Komisijas vadībā piecu gadu laikā paveikto
00:00 / 02:52
Lejuplādēt
Junkera vadītā EK darbu sāka 2014. gada 1. novembrī. Junkers bija pirmais EK prezidents, ko EP ievēlēja, nevis vienkārši apstiprināja. Viņš saņēma 422 balsis ''par'' – 46 vairāk nekā nepieciešamais minimums. Salīdzinājumā: nākamā EK vadītāja Urzula fon der Leiena ievēlēta ar mazāku balsu pārsvaru – deviņām balsīm virs minimuma.

 

Junkers otrdien stājās EP deputātu priekšā ar noslēdzošo uzrunu. Lai gan jaunās EK stāšanās amatā ir atlikta līdz 1. decembrim, Junkers izvēlējies apkopot aizvadīto piecu gadu laikā paveikto jau tagad. EP plenārsēžu zālē valdīja nedaudz sentimentāla gaisotne. 

Izceļ investīciju fonda izveidi

Junkers izklāstīja aizvadītajos piecos gados paveikto. Kad viņš stājās amatā, viens no skaļākajiem solījumiem bija jaunā investīciju fonda izveide. To Junkers piesauca pie saviem lielākajiem labajiem darbiem, mobilizējot 440 miljardus eiro, no kuriem 70% ir privātā sektora līdzekļi.  To gandrīz uzreiz nodēvēja par Junkera plānu. Junkers jokoja, ka tas tādēļ, lai izgāšanās gadījumā būtu skaidrs, ko vainot.

"Kad es tikko piedāvāju šo ideju, daudzi domāja, ka tie paliks tikai tukši vārdi. Tādēļ to uzreiz nodēvēja par “Junkera plānu”. Tagad, kad šī ideja izrādījās veiksmīga, to dēvē par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu," sacīja Junkers.

Tiesa, pirms pieciem gadiem maz kurš ticēja, ka EK sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izdosies izveidot veiksmīgu aizdevumu programmu dažādu nozīmīgu projektu atbalstam.  Daļa no līdzekļiem tika izmantota arī Latvijas Universitātes akadēmiskā centra izveidei Torņakalnā.

Grieķijas glābšana, Lielbritānijas aiziešana 

Šo piecu gadu laikā notikušais lika Junkera komisijai risināt jautājumus, par kuriem tā sākotnēji pat nenojauta. Jau iepriekš Junkers ir atzinis, ka Grieķijas glābšana no ekonomiskā sabrukuma bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem. Pēc Alekša Cipra nākšanas pie varas daudzi bija pārliecināti, ka Grieķijai nāksies pamest eirozonu. Tomēr tas tā arī nav noticis.

Tāpat Junkera vadītajai EK nācās risināt jautājumus, kas saistīti ar eirozonas krīzi, migrācijas krīzi un terora aktu skaita pieaugumu. Pirmo reizi ES vēsturē kāda valsts paziņoja arī par izstāšanos. Lielbritānijas izstāšanās no bloka bija sarežģīts pārbaudījums, kas vēl nebūt nav galā, taču bažas, ka tai sekos citas – nepiepildījās.

"Daudzās no šīm 105 debatēm man ar jums bija jāapspriež Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības.

Patiesībā man ir bijis ļoti sāpīgi tērēt tik daudz šī laika, lai risinātu jautājumus saistībā ar "Brexit". Mani vairāk uztraucis tas, ko šī savienība var laba izdarīt saviem pilsoņiem. Runāšana par "Brexit" bija laika un enerģijas izšķiešana," klāstīja Junkers.

Palikuši neatrisināti jautājumi

Nav atrisināti arī vairāki citi nozīmīgi jautājumi. Tostarp  dalībvalstu domstarpību dēļ ir iestrēgusi migrācijas sistēmas reforma. Tā arī nav notikusi Kipras apvienošanās.

"Es noslēdzu savu darbību šajā amatā. Es nevaru teikt, ka esmu īpaši priecīgs, bet es arī neesmu noskumis. Esmu centies paveikt to, kas bija jādara. Un, ja katrs no mums mēģinās paveikt to, kas ir jādara, mēs ļoti daudz ko spēsim sasniegt. Esmu lepns, ka esmu varējis dot ieguldījumu mūsu kopējā darbā. Un svarīgākais ir turpināt cīņu ar stulbu nacionālismu!" uzskata Junkers.

Viņš pauda gandarījumu, ka viņa laikā EK ir mēģinājusi risināt tikai patiesi nozīmīgus jautājumus un nejaukties visos sīkumos. Lai gan daudzi to nemaz nav pamanījuši.

Jautāts par Junkera nepaveiktajiem darbiem EK vadībā, EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) minēja nepietiekamo uzmanības pievēršanu jaunākajām ES dalībvalstīm.

"Viņš tomēr bija vecās Eiropas vadītājs, viņš uztvēra, ka Eiropa beidzas kaut kur ap Oderas upi, lai gan viņam bija kāda vizīte prezidentūras laikā arī Latvijā, ko mēs visi labi atceramies ar viņa performanci tur, tad vairāk viņš nav rādījies," sprieda Zīle.

Iepriekšējā gadskārtējā uzrunā gan Junkers mēģināja to kompensēt – aktīvi aicinot vērsties pret preču kvalitātes atšķirībām Eiropā.

Pēdējo piecu gadu laikā ir manāmi pasliktinājusies arī Junkera veselība. Viņš ir pārcietis divas operācijas un cieš no hroniskām sāpēm. Tomēr jebkādus pārmetumus par pārmērīgu alkohola lietošanu viņš vienmēr ir kaismīgi noraidījis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti