Tomēr daudzi bažījas, ka par spīti progresīvajam Jordānijas karalim parlamenta sastāvs galu galā paliks bez lielām izmaiņām. Jordānijas sabiedrība kritizē varu par šauru interešu īstenošanu, brūkošu ekonomiku un augstu bezdarbu, ko vēl satraucošāku padara milzīgais bēgļu skaits no Sīrijas.
Jordānijas balsstiesīgajai sabiedrībai ir jāievēl 130 parlamenta deputāti, parlamentā 15 vietas ir rezervētas sievietēm un deviņas kristiešiem. Kandidātus izraudzīsies no sarakstiem, no kuriem tikai daļa ir piesaistīta kādai politiskajai partijai. Vairums atbilst kādai cilšu grupai, kas arī liecina par to, ka balsotāji izvēlēsies tradicionāli, nevis ņemot vērā partiju programmas un politiskās nostādnes.
Jordānija ir viena no tām valstīm, kas patlaban uztur visai ciešus kontaktus arī ar Eiropas Savienību, tā kā Jordānijas karalis Abdulla II tiek uzskatīts par progresīvu līderi, kurš iestājas par mieru reģionā, ir pret terorismu un ievērojamas valsts teritorijas pie Sīrijas robežas ir atvēlējis bāzēm Sīrijas bēgļiem. Pazīstamākā ir Zatari bāze, kurā uzturas desmitiem tūkstošu cilvēku.
