Jaunu bezpilsoņu vilni Covid-19 krīzē rada Indijas pret musulmaņiem vērstais likums

Indijas valdības pērn pieņemtie likuma grozījumi pasargā dažādu reliģiju bēgļus no klasifikācijas “nelegāli imigranti” pat tad, ja šie cilvēki ierodas valstī bez nepieciešamajiem dokumentiem. Islāmticīgie nav iekļauti aizsargājamo grupu sarakstā, un rezultātā Indijas valdība var likumīgi deportēt musulmaņu bēgļus. Turklāt valdības iniciatīva — Nacionālais pilsonības reģistrs — jau ir panākusi to, ka neskaitāmi Indijā dzimušie un dzīvojošie musulmaņi ir klasificēti kā “nelegāli imigranti” ar risku tikt deportētiem. Situācija tikai pasliktinājās kopš Covid-19 krīzes sākuma. Tagad musulmaņi ne tikai faktiski nevar protestēt, daudziem no viņiem nav pieejama veselības aprūpe bezpavalstnieka statusa dēļ.

ĪSUMĀ:

  • Indijas konservatīvā valdība vēlas atjaunot valsti par “hinduisma dzimteni”.
  • Jauni likuma grozījumi, reliģiski diskriminējot, padara Indijas pilsonības iegūšanu musulmaņu bēgļiem praktiski neiespējamu.
  • Nacionālais pilsonības reģistrs kombinācijā ar Indijas pilsonības likumu atstās miljoniem musulmaņu bez pilsonības.
  • Grozījumu pieņemšana ir aizsākusi vardarbīgus protestus ar 1500 apcietināto un vairākiem mirušajiem.
  • Indijas sabiedrība kļūst sašķeltāka, un vardarbības līmenis starp hinduistiem un musulmaņiem ir cēlies.

Pret musulmaņiem vērsts likums

Iepriekšējais Indijas pilsonības likums noteica, ka cilvēki, kuri ieradās Indijā bez derīgiem dokumentiem vai pārsniedza savas uzturēšanās atļaujas termiņu, tiek klasificēti kā “nelegāli imigranti”, kuri var tikt deportēti. Indijas valdība ar premjerministru Narendra Modi priekšgalā 2019. gada 12. decembrī pieņēma šī likuma grozījumus, kas

ļauj bēgļiem no Afganistānas, Bangladešas un Pakistānas, kuri iekļaujas noteiktajās reliģijās (hinduisms, budisms, džainisms, parsisms, kristietība), saņemt priekšroku Indijas pilsonības iegūšanā.

Pirmkārt, likuma grozījumi nosaka, ka šie bēgļi netiks klasificēti kā nelegāli imigranti, ja viņi ierodas bez pieņemamiem dokumentiem. Otrkārt, tas viņiem ļauj iesniegt paātrinātu pilsonības pieprasījumu pēc sešiem uzturēšanās gadiem iepriekš paredzēto vienpadsmit gadu vietā.

Jaunie grozījumi ļoti tiešā veidā diskriminē musulmaņu bēgļus,

jo viņi, ierodoties bez dokumentiem, tiek klasificēti kā nelegāli imigranti un rezultātā Indijas valdība viņus var likumīgi deportēt. Šos grozījumus var uzskatīt par diskriminējošiem, tāpēc ka daudzi musulmaņi Indijā nav spējīgi iesniegt dokumentus (uzturēšanās atļauju, dzimšanas sertifikātu, īpašuma iegādes dokumentus), kas ļautu iegūt vai paturēt pilsonību, jo nāk no lauku reģioniem, kuros analfabētisms ir plaši izplatīts.

Turklāt viens no lielākajiem bēgļu pieplūdumiem Indijā nāk no Mjanmas (rohindžu bēgļi), kuri ir musulmaņi un kuri likuma grozījuma dēļ nespēs saņemt pilsonību. Rohindžu bēgļiem nav iespējas nokārtot nepieciešamos dokumentus, bēgot no valsts sankcionēta genocīda. Rezultātā jaunos grozījumus var uzskatīt par nekonstitucionāliem, jo Indijas konstitūcijas 14. pants garantē visiem vienlīdzīgu aizsardzību likuma priekšā, un 15. pants aizliedz diskrimināciju reliģijas dēļ.

Reliģiskie un politiskie iemesli likuma pieņemšanai

Indijas valdība ar premjerministru Narendru Modi kā tās vadītāju jau kopš premjerministra termiņa sākuma ir nospraudusi mērķi atjaunot Indiju kā hinduisma dzimteni.

Šis ir pirmais likums ar reliģijas kritēriju, kuru Indijas sekulārā valdība ir pieņēmusi.

Viens no galvenajiem iemesliem grozījumu pieņemšanai ir Indijas un Pakistānas konflikts par to, kurai valstij pieder Kašmiras reģions, kurš abām valstīm ir ģeopolitiski izdevīgs. Šis konflikts ne vien ir saasinājis Indijas un Pakistānas attiecības, bet arī Indijas valdības un sabiedrības attiecības ar 200 miljoniem Indijā dzimušo un dzīvojošo musulmaņu.

Lai arī Modi valdība atgriežas pie konservatīvām vērtībām un reliģiskas ideoloģijas, premjerministrs turpina saņemt plašu atbalstu, jo pēdējo sešu gadu laikā Indijas valdība sabiedrības acīs ir sasniegusi vairākus mērķus saistībā ar Indijas ekonomikas modernizāciju un cīņu pret korupciju.

Tāpat Indijas valdība ir sākusi pārrakstīt vēstures grāmatas, piemēram, likvidējot sadaļas par musulmaņu valdniekiem,

un nomainījusi oficiālu vietu nosaukumus no musulmaņu uz hinduistu nosaukumiem. Rezultātā palielinājies vardarbības līmenis un augusi hinduistu un Indijas plašākas sabiedrības neiecietība pret Indijas musulmaņiem.

Likuma ietekme uz musulmaņu bēgļiem un Indijas musulmaņiem

Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem cilvēka pamata tiesības ir piesaistītas pilsonībai. Ja cilvēkam nav pilsonības, tad viņš zaudē savas tiesības uz izglītību, veselības aprūpi un drošību, arī jebkādas sociālās vai politiskās tiesības ir neiedomājamas. Bezpilsoņiem nav valdības, kas varētu parūpēties par viņu drošību. Valstis, kurās bēgļi meklē patvērumu, bieži vien noraida uzturēšanās atļaujas pieteikumus.

Šo un citu iemeslu dēļ aptuveni 10 miljoniem cilvēku nav pilsonības.

Kā piemērus var minēt haitiešus Dominikāņu Republikā, tamilus Malaizijā un aptuveni vienu miljonu rohindžu bēgļus no Mjanmas. Indijas pilsonības likuma rezultātā musulmaņu bēgļiem nav iespējas iegūt pilsonību, jo viņiem nav pieejas institūcijām, kas spētu palīdzēt legāli šķērsot Indijas robežu. Savukārt, šķērsojot robežu nelegāli, musulmaņu bēgļi tiek klasificēti kā nelegāli imigranti, kuri var tikt likumīgi deportēti un pat zaudēt iespēju kļūt par Indijas pilsoņiem. Jaunie likuma grozījumi ir īpaši problemātiski, jo bezvalstnieki ir ārkārtīgi apdraudēta un neaizsargāta cilvēku grupa.

Pašlaik Indijā dzīvo aptuveni 14% (200 miljoni) musulmaņu, no kuriem daudzi ir satraukušies par jauno grozījumu un Nacionālā pilsoņu reģistra iniciatīvas ietekmi uz viņu iespēju turpināt savu dzīvi Indijā. Asamas reģionā pašlaik ir izveidots vienīgais Pilsoņu reģistrs, bet tas jau ir noteicis, ka 1,9 miljoni iedzīvotāju nav spējīgi pierādīt savu pilsonību. Pārsvarā šie cilvēki ir islāmticīgie un hinduisti, bet pēc likuma grozījumiem tikai musulmaņi tiek klasificēti kā nelegāli imigranti, un tas nozīmē, ka viņi var tikt deportēti un kļūt par bezvalstniekiem.

Viens no premjera Modi valdības galvenajiem mērķiem ir izveidot Nacionālo pilsoņu reģistru, visas Indijas mērogā pakļaujot miljoniem Indijas iedzīvotāju deportācijas riskam. Īpašam riskam ir pakļauti jaunieši, jo valdības dati liecina, ka aptuveni 6,8 miljoni jaundzimušo laikā no 2015. līdz 2016. gadam netika reģistrēti. Rezultātā jaunieši nav saņēmuši savas dzimšanas apliecības un nespēj pierādīt, ka viņiem vajadzētu saņemt Indijas pilsonību.

Turklāt musulmaņu jauniešiem būs īpaši grūti apliecināt, ka viņi patiesībā ir Indijas pilsoņi, jo viņi bieži vien ir analfabēti.

Tas nozīmē, ka viņi nespēj paši sagatavot vai atrast nepieciešamos dokumentus, lai pierādītu savu pilsonību.

Politiskā un sociālā situācija un Covid-19 krīze

Likuma grozījumu pieņemšana ir rezultējusies vairākos protestos. Studenti no 50 dažādām Indijas universitātēm un koledžām izgāja ielās, lai protestētu. Studenti un pārējie protestētāji tika sagaidīti ar policijas dienesta patruļām, un situācija ļoti ātri kļuva vardarbīga, aptuveni 1500 cilvēki tika arestēti un 23 cilvēki gāja bojā.

Grozījumu pieņemšana ir arī aizsākusi sabiedrības šķelšanos un vardarbīgu izrēķināšanos starp hinduistu un musulmaņu grupām ar 13 bojāgājušajiem.

Valdība vairākās Indijas galvaspilsētas Deli daļās atslēdza internetu, atstājot miljoniem cilvēku  bez interneta piekļuves, lai viņi nespētu izpaust savu viedokli pret valdības politiku.

Pret musulmaņiem vērstās valdības kampaņas un politika ir iedrošinājušas hinduistu ekstrēmistus, kas ir nogalinājuši musulmaņus un cilvēkus no zemākajām kastām. Kopumā, ņemot vērā Indijas valdības misiju atjaunot valsti par hinduisma dzimteni, ir sagaidāmi turpmāki protesti un vardarbība pret musulmaņiem, bet Covid-19 regulācijas ietvaros nav zināms, kad protesti varētu atsākties.

Musulmaņu sievietes, vīrieši un viņu atbalstītāji bija protestējuši jau vairāk nekā 100 dienas, kad Indijas valdība 24. martā izsludināja, ka publiska pulcēšanās ir aizliegta, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Daudzās Indijas daļās cilvēkiem nav piekļuves internetam, un pilsētās, kur internets ir pieejams, tā ātrums ir ievērojami samazinājies. Kopš Covid-19 pieņemtajiem ierobežojumiem interneta patēriņš ir audzis par 20-30% un interneta serveri ir pārslogoti, tādējādi radot tīkla traucējumus. Protestētāji nav spējīgi ne iziet ielās, ne efektīvi turpināt savu kampaņu digitālajā vidē, kas nozīmē, ka

viņi ļoti strauji zaudē savu balsi un ietekmi pret musulmaņiem vērstā likuma jautājumā.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, bīstamību un Indijas pārapdzīvotību, ārkārtīgi daudz cilvēku ir pakļauti saslimšanas riskam. Lielai daļai no saslimušajiem ir risks veselībai bīstamam vai pat letālam iznākumam, jo veselības sektors saņem vienu no zemākajiem valsts finansējumiem pasaulē un veselības sistēma ir ārkārtīgi pārslogota. Tomēr neviena cilvēku grupa nav tik apdraudēta kā Indijas musulmaņi, jo

tie, kuri ir oficiāli atzīti par bezvalstniekiem, nevar saņemt veselības aprūpi, un tie, kuri nespēj pierādīt savu pilsonību, tiek atraidīti.

Indijas valdība Covid-19 krīzi ir taktiski izmantojusi, lai panāktu vēl izteiktāku sabiedrības šķelšanos un vardarbību pret musulmaņiem. Indijas valdība epidēmijas sākumā atklāti paziņoja, ka musulmaņu misionāru grupas ir vieni no galvenajiem Covid-19 izplatītājiem, tādējādi iedrošinot jau esošo vardarbību pret musulmaņiem. Hinduistu nacionālisti, tai skaitā Veselības ministrijas darbinieki, ļoti atklāti raisa naidu pret musulmaņiem, izplatot safabricētus video un bildes, kas attēlo, kā musulmaņi tīšuprāt inficē citus, pievienojot klāt mirkļbirku #CoronaJihad. Neskaitāmi musulmaņi tiek piekauti uz ielām un pie savām mājām, mošejām uzbrūk hinduisti, un daudzi musulmaņi ir pametuši savas mājas vai pat pilsētas, lai meklētu patvērumu citur.

Jauno grozījumu ietvaros musulmaņu bēgļi var tikt un, visticamāk, tiks deportēti, kā arī viņiem liegs ieeju valstī. Rezultātā patvērums tiks meklēts Pakistānā, Bangladešā un Nepālā, kas ir Indijas kaimiņvalstis. Turklāt Nacionālā pilsoņu reģistra dēļ vairāki miljoni Indijas iedzīvotāju oficiāli kļūs par bezvalstniekiem, kuriem nav tiesību saņemt veselības aprūpi, kas ir īpaši nepieciešama Covid-19 krīzes laikā.

Bezvalstnieki, iespējams, tiks arī deportēti uz valstīm, no kurām nākuši viņu vecāki vai vecvecāki. Covid-19 palielina risku musulmaņiem kļūt par bezvalstniekiem, jo pateicoties pulcēšanās liegumiem, interneta ierobežojumiem un naida kurināšanai arvien mazāk cilvēku atklāti izrāda savu atbalstu musulmaņu tiesībām un jauno grozījumu likvidēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti