Ik gadu Eiropā tiek pieteikts apmēram pusmiljons preču zīmju, un tās var būt viens no efektīvākajiem biznesa instrumentiem. Tomēr Eiropas likumi šajā jautājumā ir tapuši pirms gandrīz 20 gadiem un nav pielāgoti mūsdienu biznesa realitātei. Tieši tādēļ
gada nogalē apstiprinātas izmaiņas Eiropas preču zīmju likumos, kas paredz vairākas izmaiņas. Pirmkārt, kā preču zīmi varēs reģistrēt skaņu, kustību, smaržu vai hologrammu, otrkārt, samazinātas izmaksas preču zīmju reģistrēšanai un sakārtota Eiropas un nacionālā līmeņa preču zīmju reģistrācijas sistēma.
Likumprojekta ziņotāja Cecīlija Vilkstroma, aizstāvot izmaiņas preču zīmju aizsardzības sistēmā uzsvēra:
''Šī nav revolūcija, šī ir esošās Eiropas preču zīmju sistēmas modernizācija. Es esmu pārliecināta, ka šīs izmaiņas panāks mūsu kopējo mērķi – veicinās izaugsmi Eiropā, kas šobrīd ir tik ļoti nepieciešama.''
Preču zīmju viltojumu ietekme uz Eiropas ekonomiku ir ievērojama. Apmēram viena desmitā daļa no Eiropā pārdotajām drēbēm, kurpēm un aksesuāriem ir viltotas, un tas Eiropas Savienības (ES) ekonomikai atņem apmēram 363 tūkstošus darba vietu. Turklāt ik gadu preču zīmju viltošana rada ap 26 miljardus eiro lielus zaudējumus. Ar šādu neiepriecinošu statistiku šogad klajā nāca Eiropas Savienības iekšējā tirgus saskaņošanas birojs. Arī Latvijā, pēc biroja datiem, zaudējumi ir vērā ņemami – ap 70 miljoniem eiro gadā.
Par spīti ievērojamiem zaudējumiem, ko rada preču viltošana,
konfiscēto viltoto preču daudzums Eiropā pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies – no precēm 115 miljonu eiro vērtībā 2011. gadā līdz 35,5 miljoniem 2014. gadā.
Tomēr, kā norāda Eiropas Sporta preču nozares federācija, priecāties ir pāragri. Kritumu izraisījis, pirmkārt, tas, ka šobrīd lielākā daļa viltoto preču Eiropā tiek ievestas kā nelieli internetā pirktu preču sūtījumi, kas nozīmē, ka tiesībsargājošās iestādes retāk konfiscē lielu daudzumu viltoto preču un, otrkārt – Eiropas preču zīmes aizsargājošie likumi nespēj stāties pretī viltotāju paņēmieniem – piemēram, nepatiesiem paziņojumiem, ka preces caur Eiropu dosies tranzītā, lai gan reāli tās palika Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Tieši cīņa pret viltotām precēm, kas caur Eiropu pārvietojas tranzītā, kas arī paredzēta jaunajos normatīvajos aktos, radīja bažas par iespējamo ietekmi uz ģenērisko medikamentu tirgu trešajās valstīs. Makss Andersons no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, skaidrojot kādēļ neatbalsta izmaiņas preču zīmju likumos, atzina:
''Ir bažas un risks, ka ģenēriskie medikamenti nepamatoti tiks aizturēti Eiropas Savienības ostās. Mēs mēģinājām samazināt šo risku, bet kā zaļajiem jāatzīst, ka mēs neesam šajā frontē izdarījuši pietiekami.''
Par spīti iebildumiem, dalībvalstīm izmaiņas būs jāievieš trīs gadu laikā, kas nozīmē, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2019. gadā.
