Informācija publicēta laikā, kad turpinās ASV vadītās koalīcijas uzlidojumi Sīrijai un Irākai, turklāt par pievienošanos misijai piektdien lemj arī Lielbritānija.
Džihādistu skaits no Eiropas, kas atsaukušies teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” aicinājumam doties karot Sīrijā un Irākā, pēdējos mēnešos palielinājies par trešdaļu, un tagad jau var runāt par vismaz trim tūkstošiem šādu kaujinieku. Pretterorisma eksperti secina, ka kaujinieku plūsma palielinājusies, kopš sunnītu ekstrēmisti šajās zemēs izsludinājuši pārējās musulmaņu pasaules neatzītu kalifātu, un viss liecina, ka šī tendence turpināsies.
Īpašas bažas tas rada arī tāpēc, ka daļa kaujinieku pēc karošanas Tuvajos Austrumos varētu atgriezties Eiropā un mēģināt sarīkot plaša mēroga terora aktus. Tā, piemēram, šajās dienās Spānijai piederošajā Ziemeļāfrikas anklāvā Meliljā un Marokā aizturēti deviņi džihādisti, kas saistīti ar “Islāma valsti”. Tiek uzskatīts, ka grupējuma līderis bija spānis, kurš savulaik dienējis Spānijas armijā un tagad vervējot kaujiniekus.
„Visa pasaule uztraucas par to, ka kaujinieki no savām valstīm dosies uz Irāku vai Sīriju, iegūs pieredzi un, apmācīti kā teroristi, atgriezīsies, lai rīkotu terora aktus,” atzina Interpola ģenerālsekretārs Ronalds Noubls.
„Tāpēc pašlaik galvenais jautājums - kā mēs varam apturēt šādu ceļošanu. Pašlaik tam palīdz Interpola nozagto un pazaudēto dokumentu datubāze, kas palīdz valdībām un robežsargiem. Interpols plāno iesaistīt arī aviokompānijas, viesnīcas, bankas, kruīza kompānijas, lai teroristiem būtu daudz grūtāk izmantot zagtus dokumentus, pārvietojoties no vienas valsts uz otru,” stāstīja Noubls.
Kaujinieku pieplūdums Sīrijā un Irākā tiek saistīts arī ar ASV un četru arābu valstu sāktajiem uzlidojumiem Sīrijai un plašākai starptautiskajai misijai Irākas bruņoto spēku atbalstam.
Jaunākā valsts, kas pievienosies uzlidojumiem, varētu būt Lielbritānija, kas par šo jautājumu lemj parlamentā. Lai gan pirms gada šāds risinājums tika noraidīts, paredzams, ka šoreiz tiks pieņemts apstiprinošs lēmums.
„Tas ir drauds Lielbritānijas nacionālajai drošībai un drauds reģionālajai stabilitātei. Tāpēc tā ir mūsu atbildība - atbildēt uz šo izaicinājumu. Mēs esam atbildīgi, lai mūsu pilsoņi justos droši Lielbritānijas ielās,” uzsvēra Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.
Tomēr ne visi iedzīvotāji piekrīt šim viedoklim, tai skaitā arī vairāki Irākā bojāgājušo karavīru tuvinieki, kas piektdien piedalījās pie parlamenta sarīkotā protesta akcijā.
„Es personīgi negribu redzēt vēl kādu zārku ar Lielbritānijas karogu, nākam no mūsu gaisa spēku bāzes, un saprast, ka vēl viena ģimene ir izpostīta uz mūžu kaut kā tāda vārdā, ko mēs nespējam un nekad nespēsim atrisināt,” atzina viens no protesta dalībniekiem, Irākā krituša britu karavīra tēvs Džons Millers.
Tikmēr ASV Federālais izmeklēšanas birojs ziņo, ka identificējis kaujinieku, kas veica īpaši nežēlīgās un demonstratīvās slepkavības, nogriežot galvu diviem ASV žurnālistiem un Lielbritānijas humānās organizācijas darbiniekam. FIB uzsver, ka plašākai publikai viņa vārds un tautība netiks izpausta, taču jau izskanējis, ka vīrietis sauc sevi par Džonu un ir līderis britu džihādistu grupējumam, kuram dots nosaukums “Bītli”.
