Irānai ir piemērota virkne ANO Drošības padomes apstiprinātu sankciju. Rietumvalstis Teherānu tur aizdomās par vēlmi attīstīt atomieročus, bet Irāna uzstāj, ka tās kodolprogrammai ir tikai miermīlīgi mērķi, proti, enerģijas nodrošināšana un zinātniskā izpēte. Sarunās par kodolprogrammu iesaistīta pati Irāna un tā dēvētā P5+1 grupa - ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vācija. Teherāna vēlas panākt, lai tiktu mīkstinātas pret to noteiktās ekonomiskās sankcijas, bet Rietumvalstis grib, lai Irāna piekāptos urāna bagātināšanas jautājumā. Ir notikušas jau vairākas sarunu kārtas, bet, kaut gan tās bieži raksturotas kā konstruktīvas, būtiska progresa nav bijis. Pērn notika trīs P5+1 grupas un Irānas tikšanās - pavasarī Stambulā un Bagdādē, bet vasarā - Maskavā. Pirms šiem trim raundiem sarunas bija iestrēgušas jau vairāk nekā gadu.
Pēc sarunām Maskavā iesaistītās puses tā arī nespēja vienoties par to, kur rīkot nākamo tikšanās reizi. Tādēļ negaidīts bija Irānas ārlietu ministra Ali Akbara Salehi paziņojums, ka starptautiskās sarunas par Irānas kodolprogrammu notiks jau šī mēneša nogalē - 25.februārī Kazahstānā. To viņš atklāja, uzstājoties Minhenes drošības konferencē. Tiesa, Salehi pateica, ka Kazahstānā tiksies P5+1 grupa, bet nekonkretizēja, vai sarunās piedalīsies arī pati Irāna.
Sarunas par Teherānas kodolprogrammu organizē Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone. Viņas birojs apstiprina, ka Irānai piedāvāts rīkot tikšanos februāra pēdējā nedēļā, bet uzsver, ka Teherāna vēl nav apstiprinājusi savu dalību. Par to vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Irānas ārlietu ministra izteikumi seko dienu pēc ASV vicprezeidneta Džo Baidena turpat Minhenē teiktā, ka Vašingtona Teherānai piedāvā sākt divpusējās sarunas par tās kodolprogrammu, bet tikai tad, ja Irānas līderi pret jautājumu attieksies nopietni. Salehi savukārt norādīja, ka Teherāna varētu būtu gatava sākt divpusējas sarunas, bet Vašingtonai ir jānāk pie sarunu galda ar „patiesiem nodomiem”. Turklāt ASV jāatturas no draudīgas retorikas. Augstas Vašingtonas amatpersonas ir izteikušās, ka attiecībā uz Irānas jautājuma atrisināšanu netiek izslēgta neviena iespēja, tātad, arī militāras uzbrukums.
Iespējamās sarunas, divpusējas vai ar vairākām valstīm, katrā ziņā nopietni apgrūtinās ziņas par Irānas lēmumu aprīkot Natanzas kodolobjektu ar jaunām, vēl modernākām centrifūgām, palielinot urāna bagātināšanas jaudas. Par to bažas izteikušas gan ASV, gan, protams, Izraēla. Premjers Benjamins Netanjahu svētdien brīdināja, ka Izraēla ar šādu situāciju nevar sadzīvot.
