Naktī uz sestdienu notikušajā sprādzienā bāzei uz dienvidiem no Bagdādes bojā gājis viens un ievainoti astoņi cilvēki. Irākas armija ziņo, ka sprādziena brīdī bāzes tuvumā nebija novērota iznīcinātāju vai bezpilota lidaparātu darbība.
Notikums risinās laikā, kad saglabājas spriedze attiecībās starp Irānu un Izraēlu pēc aizvadītajā nedēļā notikušā Irānas uzbrukuma Izraēlai ar droniem un raķetēm. Tā, savukārt, ir reakcija uz iepriekš notikušo uzbrukumu Irānas militārpersonām Sīrijas galvaspilsētā Damaskā. Teherāna tajā apsūdz Izraēlu, ebreju valsts amatpersonas saistību ar notikušo oficiāli nav komentējušas.
Sarunā ar raidsabiedrību NBC Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirabolahians mazināja naktī uz piektdienu notikušā uzbrukuma Isfahānas tuvumā nozīmi, sakot, ka izmantotie ieroči bijuši kā bērnu rotaļlietas. Tiesa, ja Izraēla uzbruktu Irānai, tad reakcija būtu ātra un stingra.
Atklātībā parādījušies satelītattēli, kuros redzams, ka pēc piektdienas uzbrukuma Isfahānas lidostai un Shahid Vatanpour armijas aviobāzei nav nodarīti acīmredzami postījumi. Laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz divām Rietumvalstu amatpersonām, vēsta, ka Izraēla šajā uzbrukumā izmantoja tehnoloģijas, kas tām ļāva izvairīties no Irānas radaru sistēmām. Izdevums arī vēsta, ka uzbrukums ticis veikts "tālu no Izraēlas vai Irānas gaisa telpas".
Lai arī nekas neliecina par bruņotu konfrontāciju starp Irānu un Izraēlu tuvākajā laikā, pēdējo pāris nedēļu notikumi pētniekiem liek domāt par izmaiņām, kas neizslēdz šādas sadursmes iespējamību nākotnē. Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Viljams Trojs raidsabiedrībai ABC komentējis, kādu vēstījumu Irānai Izraēla ar savu uzbrukumu vēlējās nodot: "Vēstījums bija ļoti skaidrs. Gluži kā reiz teikts: mēs zinām, kur jūs esat, un būs vēl vairāk no tās vietas, no kurienes tas nācis. Bija skaidrs, ka viņi nevēlas saasināt [situāciju], bet viņi grib skaidri parādīt, ka viņiem ir spējas to darīt. Neskatoties uz visu to, kas notiek Izraēlā – cīņu Gazas joslā, valsts ziemeļos, viņiem ir šīs spējas. Viņiem ir draugi, un viņi vēl spēj paši pavilkt."
Intervijā Lielbritānijas televīzijas 4. kanālam Izraēlas Nacionālā drošības pētījumu institūta pētniece Sima Šaina, kura specializējas Irānas lietās, cer, ka šā brīža abu pušu konflikts ir beidzies.
Viņasprāt, Izraēlas atbilde uz Irānas uzbrukumu bija "eleganta, bet arvien militāri spēcīga".
Savukārt atbildot uz jautājumu par to, vai ir kas mainījies Irānas un Izraēlas "ēnu konfliktā", pētniece sniedza šādu vērtējumu: "Ir potenciāls izmaiņām, bet mēs to joprojām nezinām. Es domāju, ka tas bija iemesls, lai Irāna uzbruktu Izraēlai. Viņi gribēja novilkt sarkano līniju un pēc ilgāka laika, kad paši to darīja, pateikt pietiek. Jautājums, uz ko Izraēlai būtu jāmeklē atbilde – mums ir jāizlemj, vai mēs uzbruksim tā, kā iepriekš? Katru reizi, kad Izraēlai nāksies kaut ko lemt, tai būs divreiz jāapdomā."
Turpinās centieni diplomātiski atrisināt arī citu aktuālu konfliktu Tuvajos Austrumos. Sestdien, 20. aprīlī, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Stambulā uzņem teroristiskās organizācijas "Hamās" līderi Ismailu Haniju. Pretrunīga informācija pienāk par Katāras vadītajām miera sarunām starp Izraēlu un "Hamās".
