Sadaļas Sadaļas

Diplomātiskās pusdienas

Kotdivuāra: politiskā nestabilitāte valstī satrauc šokolādes cienītājus pasaulē

Diplomātiskās pusdienas

Nīderlande: personisko brīvību sala, marihuānas pioniervalsts, tulpju paradīze

Tējas lielvalsts Šrilanka jeb Indijas okeāna pērle

Indijas okeāna pērle: ko mēs zinām par tējas lielvalsti Šrilanku?

Latvijas Radio raidījums “Diplomātiskās pusdienas” šonedēļ aizved ciemos uz Indijas okeāna salu Šrilanku, kas kādreiz bija zināma ar nosaukumu Ceilona un daudziem joprojām galvenokārt saistās ar augstākā labuma tēju. Tēja, lētais darbaspēks, ziloņi, skaista daba, ļoti tālu, bet gribētos aizbraukt: šādas atbildes par Šrilanku sniedza Rīgas ielās satiktie ļaudis.

Tēja ir Šrilankas lielākais eksporta produkts. Tējas industrija Šrilankai ienes vairāk nekā 1,2 miljardus eiro gadā un veido 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Teritorijas ziņā nelielā Šrilanka (pēc platības tā ir gandrīz vienāda ar Latviju) ir ceturtā lielākā tējas eksportētāja pasaulē (pirmajā vietā ir Ķīna). Šrilankā tējas audzēšanā un ražošanā ir nodarbināti aptuveni miljons cilvēku.

Ceilonas tēja tiek uzskatīta par tīrāko tēju pasaulē ar vismazāko pesticīdu piejaukumu.

Valstī kopš 1925. gada darbojas arī Tējas izpētes institūts. Ja ņem vērā, ka Šrilanku ar tēju tā kārtīgi iepazīstināja brits Džeimss Teilors tikai 1867. gadā, paradoksāli, ka pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Šrilanka bija lielākā tējas eksportētāja pasaulē.

Arī slavenā "Lipton" tēja, kas ir viens no populārākajiem tējas zīmoliem pasaulē, ir cēlusies no Šrilankas, kur 1890.gadā Glāzgovas tirgotājs sers Džons Liptons sāka nodarboties ar tās iepakošanu un tirgošanu.

Ar tēju gan Šrilankas daudzveidīgā ekonomika noteikti nebeidzas. Šī valsts nozīmīgu uzsvaru liek arī uz tūrisma industriju. Ārzemju tūristus pievilina ne tikai tropiskās pludmales un seši UNESCO cilvēces mantojuma sarakstā iekļautie objekti. Tūristus piesaista arī tas, ka Šrilanka ir mājvieta ir vairāk nekā simtam zīdītāju sugu, tostarp ziloņiem un leopardiem, kā arī simtiem putnu, rāpuļu un abinieku sugu.

Pirmā sieviete premjera amatā

Neizbrīna arī, ka leģendārais ceļotājs Marko Polo savulaik nosaucis Šrilanku par labāko attiecīgā lieluma salu pasaulē.

Šrilankas teritorijā ir atrasti pierādījumu par cilvēkveidīgo klātbūtnei jau pirms apmēram 125 000 gadu, bet vēsturiskās liecības ir pieejamas par pēdējiem 3000 gadu. Tostarp modernākajā vēsturē Šrilanku vispirms 1505. gadā kolonizēja Portugāle, 17. gadsimta vidū – holandieši, 18. gadsimta pašās beigās – briti, bet 1948. gadā tā ieguva neatkarību.

Šrilanku līdz 1972. gadam ar seno nosaukumu Ceilona, bet mūsdienās tās oficiālais nosaukums ir Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika. Pasaulē tā pazīstama vēl pēc pāris iesaukām savas atrašanās vietas dēļ Indijas okeānā - “Indijas asara” jeb “Indijas okeāna pērle”.

Kopš neatkarības atgūšanas Šrilanka ir piedzīvojusi daudz. Tā bija pirmā valsts pasaulē, kur jau 1960.gadā sieviete – Sirimavo Bandaranaike – kļuva par premjerministri, ievēlētu valdības vadītāju. Pēc tam šo valsti postījis līdz marksistu dumpis, etniski konflikti un pilsoņu karš 26 gadu garumā ar gandrīz 100 000 kritušo. Šis karš noslēdzās tikai 2009. gadā ar “Tamilu Tīģeru” grupējuma sakaušanu.

Unikāls karogs

Bet tas nav sagrāvis valsts demokrātisko sistēmu, lai arī militāristu ietekme ir būtiski pieaugusi un ir visbiežākais pamats cilvēktiesību pārkāpumiem. Vēl joprojām 92 procenti valsts iedzīvotāju tic, ka demokrātija ir pareizākā sistēma 23 miljonu iedzīvotāju lielajā valstī, kura ir slavena ar savu etnisko un reliģisko daudzveidību. Tik slavena, ka Šrilankas karogs ir ne tikai viens no senākajiem pasaulē, bet arī vienīgais, kurā apvienoti triju lielo reliģiju - budisma, hinduisma un islāma – elementi.

75 procenti valsts iedzīvotāju ir sinhalieši, 11 procenti ir Šrilankas tamili, vēl deviņi ir Šrilankas moori. Valstij ir arī divas oficiālās valodas - sinhala un tamilu. Oficiālā reliģija gan ir budisms, kam pieder 70 procentu iedzīvotāju.

Pašlaik nav īstas pārliecības par Šrilankas uzticību demokrātijai, jo vien pirms dažām nedēļām ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bešelē pauda nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos valstī pēc pērnā gada vēlēšanām, piebilstot, ka ir manāmi potenciāli jaunu bruņotu konfliktu aizmetņi un starptautiskajai sabiedrībai būtu jāreaģē gan iesaldējot valsts vadības kontus, gan ieviešot ceļošanas aizliegumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt