Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās izvērtēt iespēju vērst sankcijas pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu jomu, ja prokrieviskie separātisti joprojām bloķēs starptautisko ekspertu piekļuvi Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietai Austrumukrainā, tā otrdien vienojušies Eiropas Savienības ārlietu ministri.
Ceturtdien būs zināmi tie Krievijas personu un kompāniju vārdi, kurus Eiropas Savienība iekļaus „melnajā sarakstā” un kuras tieši gan finansiāli, gan materiāli atbalsta lēmuma pieņēmējus Krievijā, kas tieši atbildīgi par centieniem okupēt Ukrainu.
Ārlietu ministri arī izskatījuši iespēju Luganskas un Doņeckas tā saucamo tautas republiku grupējumus iekļaut teroristisko organizāciju sarakstā. To nav bijis iespējams izdarīt uzreiz, jo lēmumam nepieciešami precīzi juridiski risinājumi. Ministri arī vienojušies, ka, ja tuvākās dienas laikā nebūs progresa un prokrieviskie separātisti joprojām neļaus Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietai piekļūt starptautiskajiem izmeklētājiem un pienācīgi nenogādās bojāgājušos Nīderlandes valdības rīcībā, tad konkrētās jomās pret Krieviju piemēros sankcijas.
Krievijai varētu liegt iespējas aizņemties naudu vai pārkreditēties Eiropas finanšu tirgos, ES varētu pārtraukt sadarbību aizsardzībā, tiesa gan, tas neattieksies uz jau noslēgtiem ieroču pārdošanas līgumiem, piemēram, Francijas kuģi „Mistral”, kas Krievijā nonāks jau oktobrī. Krievijai plānots vairs nepārdot duālās nozīmes tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem, jaunās tehnoloģijas, īpaši uzsverot enerģētiku, piemēram, gāzes, naftas ieguves iekārtas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piezīmējis, ka pret Krieviju ir vērsta negatīva retorika, taču, kad sasaucis ārkārtas drošības sēdi, par Eiropas Savienības sankcijām Putins neesot bildis ne vārda.
ASV, kas gaida no Eiropas Savienības stingru rīcību, tomēr ir ļoti kritizējušas faktu, ka par spīti visam Francija negrasās atkāpties un lauzt līgumu ar Krieviju, un joprojām oktobrī Krievijai piegādās kara kuģi „Mistral”. Francijas prezidents Fransuā Olands ir pavēstījis, ka Krievija par to jau ir samaksājusi un darījums notiks pat tad, ja Eiropas Savienība ieviesīs ieroču embargo ar Krieviju, tas neskars jau notikušu līgumu.
Ar iznākumu galu galā pilnībā apmierinātas nav arī pašas dalībvalstis, jo, piemēram, arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda, ka tas ir kompromisa lēmums, taču, viņaprāt, bija nekavējoši jāaizliedz ieroču piegāde Krievijai.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas dēļ.
