Dalībvalstu domas arī pēc traģēdijas joprojām dalās.
Eiropas Savienības ārlietu ministriem Briselē jāizšķiras, vai jaunāko notikumu attīstību Malaizijas lidmašīnas aviokatastrofā Austrumukrainā uzskatīt par tādu, kas liek pagaidīt ar tālākām sankcijām pret Krieviju, vai tomēr ar tām turpināt.
ES ārlietu ministri sanāksmi Briselē sākuši ar klusumu brīdi, pieminot #MH17 upurus. Sankcijas pret Krieviju jorpojām diskusiju objekts.
— Ina Strazdina (@InaStrazdina) July 22, 2014
Eiropas Savienības nosacījums līdz šim bijis, lai Kremlis panāk, ka starptautiskie eksperti iegūst pilnu pieeju notikuma vietai, lai dziļā un vispusējā izmeklēšanā iegūtu pierādījumus, un mediji lēš, ka fakts, ka prokrieviskie separātisti "melnās kastes" ir atdevuši Malaizijas ekspertiem un cilvēku mirstīgās atliekas sola nogādāt Nīderlandē, situāciju varētu mainīt.
Eiropas mediji otrdienas rītā arī lēsa, ka Eiropas Savienība, visticamāk, tomēr nebūs gatava izšķirties par tā sauktā trešā soļa sankcijām, kas nozīmētu vērsties pret būtiskiem enerģētikas uzņēmumiem, ieroču ražotājiem, bankām, kas skartu arī pašas Eiropas ekonomiskās intereses, un pat pēc Malaizijas lidmašīnas traģēdijas valstīm par to ir dažādas domas. Neoficiāli izskanējis, ka arī pati Nīderlande, kura aviokatastrofā zaudējusi visvairāk pilsoņu, nesteigtos ar stingru soli pret Krieviju.
Eiropas augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone pirms sanāksmes sākuma norādīja, ka ārlietu ministri vispirms ņems vērā Nīderlandes prasības.
„Sagaidu, ka ministri ļoti uzmanīgi izvērtēs nākamos soļus, balstoties uz laika nosacījumiem un īpaši ievērojot Nīderlandes prasības, jo bojā gājušo cilvēku nogādāšana mājās ir mūsu dienas kārtības absolūti būtiskākais jautājums,” pauda Eštone.
Taču vairākas valstis - Lielbritānija, Zviedrija, Polija, Baltija - pieprasa stingrāku rīcību pret Krieviju, ņemot vērā kontekstu, kādā lidmašīnas avārija notikusi.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds pauda, ka „šī tikšanās šodien ir iespēja mums nosūtīt ļoti skaidru signālu Krievijai”.
„Mēs, protams, novērtējam, ka tiek sperti soļi, lai repatriētu upurus, ka ekspertiem ir atvēlēta daļēja piekļuve notikuma vietai, taču mums nevajadzētu aizmirst pašu kontekstu, proti, ka šis drausmīgais incidents notika tādēļ, ka Krievija atbalsta separātistus Austrumukrainā, un tādēļ, ka no Krievijas pie viņiem nonāk smagie ieroči. Un tieši tam mums šodien ir jāpievēršas. Ieroču embargo ir viena no lietām, kas mums ir jāizskata,” sacīja Hamonds.
Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts norādīja, ka „mums ir jāpilda tas, ko mēs paši esam teikuši vēl 26. un 27. jūnijā - ja Krievija neaizver robežas ieroču plūsmai, mēs rīkojamies stingrāk, bet tas, ko esam redzējuši ir, ka šī ieroču plūsma nevis mazinās, bet gluži otrādi – palielinās”.
„Es vakar Doņeckas ielās redzēju modernizētus tankus T-64, un tas ir skaidrs, ka tos nevar nopirkt vietējā pārtikas veikalā. Mēs zinām, no kurienes tie nāk,” uzsvēra Bilts.
Zviedrijas un Lielbritānijas ārlietu min. neizslēdz ieroču embargo pret Krieviju. @LRZinas
— Ina Strazdina (@InaStrazdina) July 22, 2014
Piesardzīgas pret stingrākiem soļiem joprojām ir Vācija, Francija, vairākas Eiropas dienvidvalstis. Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka, ja Eiropas Savienība tomēr izšķirsies par stingrākām sankcijām pret Krieviju, Francija ir gatava nepārdot Krievijai otru kara kuģi „”Mistral”. Tam Krievijas rokās būtu jānonāk 2016. gadā, taču par to Maskava vel nav samaksājusi. Pirmais kuģis Krievijai tiks piegādāts jau oktobrī, kā plānots, jo, kā sacījis Olands, ierobežojumiem nevar būt atpakaļejošs efekts un tie nevar apturēt kuģa darījumu, par kuru Maskava jau esot samaksājusi.
Par šo darījumu Franciju kritizējušas gan vairākas Eiropas Savienības, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī ASV.
Asas savos izteikumos joprojām ir Amerikas Savienotās valstis, aicinot Eiropu parādīt ietekmi, norādot, ka ir jāseko spēcīgākai reakcijai, ņemot vērā, ka prokrieviskie separātisti joprojām kontrolē teritoriju.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. Tikmēr ASV satelīti fiksējuši raķetes zeme – gaiss palaišanu un brīdi, kad raķete notrieca pasažieru laineri.
