Lielbritānija piedāvās noteikt sankcijas, kas skartu valsts militāro rūpniecību un citas svarīgākās nozares – pat ja radīs īslaicīgas ekonomiskās problēmas pašiem. Līdzīgu nostāju pauda arī Latvijas kaimiņvalsts Lietuva.
„Pēc sarunām ar [Vācijas kancleri] Angelu Merkeli un [Francijas prezidentu] Fransuā Olandu varu skaidri teikt, ka Eiropas Savienība būs gatava spert turpmākos soļus arī citās jomās,” paziņojis britu premjers Deivids Kamerons.
„Tie attiecas uz advancētām rūpnieciskajām precēm, ko var izmantot divējādi, arī aizsardzības mērķiem. Krievijai jāzina – ja tās uzvedībā nebūs radikālu izmaiņu, sekos rīcība,” uzsvēra Kamerons.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs sacīja, ka Viļņa uzstās „uz mērķtiecīgu sankciju paplašināšanu jau tagad, negaidot mēneša beigas”.
„Tās skars personas, kas pieņem šos lēmumus. Skaidrs, ka ir pienācis laiks paziņot arī par ieroču embargo, jo ir neloģiski tirgot ieročus agresoram. Protams, uzpeld tādas lietas kā ekonomika un darbavietas. Tas ir saprotams, lietas ir savstarpēji saistītas. Taču pienāk patiesības mirklis, un ir jāpieņem lēmums,” pauda Linkevičs.
Arī Latvija ministru sanāksmē Briselē atkārtoti rosinās noteikt ieroču embargo, otrdien LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”). Viņa atgādināja, ka šādu ierosinājumu Latvija jau izteikusi, taču vienošanos panākt grūti, jo ES 28 dalībvalstīm nebija vienotās nostājas.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. Tikmēr ASV satelīti fiksējuši raķetes zeme – gaiss palaišanu un brīdi, kad raķete notrieca pasažieru laineri.
