Kā Luksemburgā norādījis Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Jergs Asmusens, nākamā gada otrajā pusē Grieķijas budžetā pavērsies ievērojams finansējuma caurums. Un tas būšot jāaizlāpa pašai Grieķijai, jo eirozonas centrālās bankas šoreiz nepalīdzēs ar jaunu līdzekļu aizdošanu.
„Runa ir nevis par jaunu programmu, bet gan par finansējuma iztrūkumu nākamā gada otrajā pusē. Tas būs no pieciem līdz sešiem miljardiem eiro - atkarībā no tā, cik naudas Grieķija spēs iegūt no valsts uzņēmumu privatizēšanas. Tāpēc precīzi skaitļi vēl nav zināmi. Tomēr mums pilnīgi noteikti šis caurums ir jāaizver un absolūti nekādā veidā to nevar darīt ar metodēm, kas beidzas ar jauna finansējuma piešķiršanu," norādīja ECB valdes loceklis Jergs Asmusens.
Grieķijas politiķi aicināti rast vēl vismaz divus miljardus eiro pašu spēkiem, steidzinot privatizācijas procesu un meklējot citus risinājumus. Tas, visticamāk, radīs kārtējo valsts budžeta apcirpšanu, lai gan Grieķijas politiķi solījuši vairs nesamazināt savas valsts iedzīvotāju ienākumus.
Grieķijas finanšu ministrs atzinis, ka naudas tiešām varētu pietrūkt, taču nosaucis to par risināmu fiskālo izaicinājumu.
Viņš arī uzsver, ka pašlaik notiek sarunas ar eirozonas valstīm un Starptautisko Valūtas fondu. Pašlaik Grieķijai izmaksātā un vēl nākotnē solītā summa kopumā sasniedz 240 miljardus eiro. Šī finansēšanas programma beigsies nākamā gada nogalē, bet nauda Grieķijai savu saistību segšanai var beigties krietni agrāk.
Pašlaik vēl aktīvas ir arī aizdevumu programmas Īrijai un Portugālei. Vislabākajā situācijā ir Īrija. Kā norādīts finanšu ministru sanāksmē, Dublina 85 miljardu eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu bez lielām grūtībām varētu slēgt jau decembrī.
Savukārt Portugālei 78 miljardu programma beigsies nākamā gada vidū. Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī spēja izkļūt no recesijas, kas liecina par situācijas uzlabošanos. Tomēr gan Īrijas, gan Portugāles politiķi norāda, ka joprojām realizēs atbildīgu fiskālo politiku, tas nozīmē, ka turpināsies taupības režīms.