Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras trešdien Atēnās uzņems Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu un citas augstu stāvošas ārvalstu amatpersonas, lai tādējādi atzīmētu oficiālo ES prezidentūras pārņemšanu. Uz svinīgo ceremoniju plānojis ierasties arī Eiropas padomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs, kā arī vairāki Eiropas Komisijas komisāri.
Visas dienas garumā Atēnās pastiprināta policijas klātbūtne, kā arī ieviesti satiksmes ierobežojumi. Sākot no pēcpusdienas, Atēnu centrā stājas spēkā arī 18 stundu aizliegums rīkot dažādas protesta akcijas. Līdzīgi aizliegumi bija spēkā arī pagājušā gada jūlijā, kad Grieķijā viesojās Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, un 2012.gada oktobrī, kad vizītē bija ieradusies grieķu tik ļoti neieredzētā Vācijas kanclere Angela Merkele.
Kā norāda vairāki Rietumu preses izdevumi, Grieķijas prezidentūrai būs jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Finansiālajās grūtībās joprojām esošajai Grieķijai būs jāuzņemas vadošā loma sarunās par banku savienību, pasākumiem nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanā, kā arī jautājumos par jaunu imigrācijas, drošības un tieslietu politiku.
Jau trešdien Atēnās bija jāierodas arī īpašai Eiropas Parlamenta komitejai, kurai būtu jāizvērtē starptautisko aizdevēju troikas - Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas - darbs, taču šī vizīte ir atlikta uz vēlāku laiku. Sarunas ar pašu troiku atsāksies jau nākamajā nedēļā.
Svētku priekšvakarā Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnaras paudis pārliecību, ka Grieķijas prezidentūras laikā Atēnām izdosies panākt vienošanos ar saviem ārvalstu kreditoriem par diviem svarīgākajiem jautājumiem. Proti, par to, kā nosegt 14 miljardu eiro lielo finansējuma iztrūkumu nākamajos divos gados, kā arī par Grieķijas parādu atvieglojumiem, par kuriem Atēnas ļoti aktīvi iestājas.
Sturnaras norādījis, ka īstenotās ekonomiskās reformas ir izrādījušās daudz veiksmīgākas, nekā cerēts un iespaids uz recesiju ir bijis jūtams. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ministrs arī izteicies, ka sarunas par parādu atvieglojumiem varētu atsākties jau aprīlī, kad Eiropas statistikas birojs "Eurostat" apstiprinās sākotnējos aprēķinus par budžeta pārpalikumu Grieķijā. Varas iestādes sagaida, ka izdosies panākt kompromisu un samazināt Grieķijas aizdevumu procentlikmes, kā arī pagarināt aizdevumu atmaksas termiņus, tādējādi izvairoties no vēl vienas parādu norakstīšanas.
Taču Grieķijas lielākā kreditora - Eiropas Stabilitātes mehānisma - vadītājs Klauss Reglings intervijā vācu „Spiegel Online" uzsvēris, ka nekādas parādu norakstīšanas Grieķijai nebūs. Reglings atgādinājis, ka aizdevums izsniegts uz 30 gadiem, bet procentlikmes ir nedaudz augstākas par pusotru procentu, līdz ar to iespējas manevriem ir ļoti mazas. Turklāt Starptautiskais Valūtas fonds savas prasības mainīt negatavojoties. Pēc Stabilitātes mehānisma vadītāja vārdiem, neliela piekāpšanās varētu būt jautājumā par divpusējiem aizdevumiem no pirmās 110 miljardu lielās glābšanas paketes, taču šeit pēdējais vārds būs tām valstīm, kas kredītus izsniedza.
