Sociālajos tīklos vai interneta komentāros ik pa brīdim var lasīt sūdzības, ka, esot ceļojumā ārvalstīs, vienu vai otru iemīļoto televīzijas raidījumu internetā nav iespējams noskatīties. Tāpat nepatīkamais uzraksts var parādīties, kaut vai uzklikšķinot uz kāda “Youtube” video. Tas tādēļ, ka šī mūzikas video, filmas vai televīzijas raidījuma izmantošana ir atļauta tikai konkrētajā valstī.
Eiropas patērētāju organizācijas BEUC pārstāve Ursula Pahla saka, ka tas būtu jāmaina.
“Patērētāji arvien vairāk saprot, ka pašreizējā prakse nesaskan ar vienotā tirgus ideju. Un mēs zinām no pētījumiem, ko ir veikušas mūsu dalīborganizācijas, ka cilvēki gribētu, lai viņiem būtu plašākas izvēles iespējas un labākas cenas. Un viņi arvien skaidrāk saprot, ka viņi to pašreiz nevar saņemt. Tādēļ cilvēki jūtas aizkaitināti,” saka Pahla.
Arī par digitālo attīstību atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips ir līdzīgās domās. Marta vidū viņš sacīja, ka ienīst satura bloķēšanu pēc atrašanās vietas un uzskata to par vecmodīgu. Arī konkurences komisāre Margrete Vestagere sūdzējās, ka, nopērkot vienā valstī filmu uz DVD diska, to ir iespējams skatīties citviet. Bet ar internetā iegādāto filmu tas pats nav iespējams.
Pahla uzskata, ka Briseles iestādēm būtu jārīkojas, lai mainītu esošo kārtību. “Mēs varam droši teikt, ka Eiropā joprojām pastāv negodīga komercprakse, kas tiek lietota, lai sadalītu tirgu. Tas ir pilnīgi skaidrs, un šādai situācijai nebūtu jāturpinās,” norāda Pahla.
Tomēr ne visi ir tik vienprātīgi. Autortiesību aizstāvji ir bažīgi, ka, atverot Eiropas tirgu, autoru ieņēmumi būtiski saruks. Pašreiz filmu un televīzijas raidījumu veidotāji, kā arī mūziķi var saņemt naudu no katras valsts, kur šo darbu ir legāli atļauts izmantot. Arī vairāku Eiropas valstu valdības izsakās līdzīgi, proti, pieeju ārvalstu saturam internetā var atvieglot tikai tiktāl, kamēr tas nemazina autoru ieņēmumus.
Kamēr politiķi strīdas, tehnoloģiju eksperti saka, ka tā dēvētā “ģeobloķēšana” tāpat ir neefektīva.
Norberts Polmans strādā Vācijas Interneta drošības institūtā. “To jebkurā gadījumā ir iespējams apiet. Ir pietiekami daudz paņēmienu, kas ļauj mainīt atrašanās vietu. Piemēram, ar noteiktu paņēmienu palīdzību es varu panākt, lai visi domātu, ka mans dators atrodas Francijā. Līdz ar to es varu izvairīties no bloķēšanas pēc atrašanās vietas, ja vien es saprotu, kā tas tehniski darbojas,” norāda Polmans.
Viņš teic, ka daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji piedāvā VPN savienojumu, kas ļauj izmantot IP adreses no visas pasaules, virtuāli mainot datora atrašanās vietu un tā apejot “ģeobloķēšanu”.
Savukārt ekonomistu aprēķini liecina, ka, atceļot bloķēšanu pēc atrašanās vietas, mūzikas un filmu industrija internetā varētu piedzīvot pamatīgu izaugsmi.
