No Kabulas evakuēti jau vairāk nekā 70 000 cilvēku, tomēr lieli cilvēku pūļi joprojām atrodas pie Kabulas lidostas, cerībā aizbēgt no valsts, lai izvairītos no potenciālām talibu represijām. Kā ārvalstu spēku izvešanas gala termiņš noteikts 31.augusts. Talibi brīdinājuši pēc šī datuma evakuāciju neturpināt, vai rēķināties ar sekām.
Situāciju Afganistānā otrdien apsprieda G7 līderi, tomēr jau pirms tikšanās izskanēja amatpersonu sacītais, ka šis evakuācijas datums, visticamāk, netiks pagarināts, savukārt visus cilvēkus, kuriem draud briesmas, līdz 31.augustam izvest nav iespējams.
“Tas, ko mēs šodien esam paveikuši G7, ir tas, ka mēs esam sapulcinājuši vadošās Rietumu lielvalstis. Mēs vienojāmies ne tikai par kopīgu pieeju evakuācijai, bet arī par ceļvedi sadarbībai ar “Taliban”, jo Kabulā, iespējams, būs “Taliban” valdība. G7 valstis, pirmkārt, izvirza nosacījumu, ka viņiem ir jāgarantē drošs ceļš līdz 31. augustam un vēlāk tiem, kas vēlas doties prom,” pēc samita norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Samitā nolemts slēgt vienošanos ar talibiem, un tās galvenais nosacījums būs brīva cilvēku evakuācija līdz 31. augustam. G7 valstis Afganistānas jautājumā arī plāno sadarboties ar citām valstīm, tai skaitā Krieviju un Ķīnas Tautas Republiku. Eiropas Savienības līderi samitā arī aicinājuši ASV prezidentu Džo Baidenu turpināt Kabulas lidostas apsargāšanu līdz būs pabeigta visu valsti pamest gribošo afgāņu evakuācija.
Dažas stundas pēc samita beigām ar paziņojumu klajā nāca arī Baltā nama saimnieks Džo Baidens.
“Mēs pašlaik gatavojamies pabeigt evakuāciju 31.augustā. Jo drīzāk mēs varam pabeigt, jo labāk. Katra diena rada papildu risku mūsu karavīriem. Bet evakuācijas pabeigšana 31.augustā ir atkarīga no talibu sadarbošanās un piekļuves sniegšanas lidostai tiem cilvēkiem, kas uz to tiek transportēti, lai netiktu traucēta mūsu operācijas.
Esmu lūdzis Pentagonu un Valsts departamentu sagatavot rezerves plānus evakuācijas beigu termiņa pagarināšanai, ja tas būs nepieciešams.
Kā esmu ticis informēts par riskiem, kas pastāv. Par pieaugošu risku, ka var uzbrukt teroristu grupējums, kas pazīstams kā “ISIS-K”. Tas ir “Islāma valsts” atzars Afganistānā. Katra diena, kad mēs tur esam, ir vēl viena diena, kad mēs zinām, ka ISIS-K mēģina uzbrukt lidostai, kā arī gan ASV, gan sabiedroto spēkiem un nevainīgiem civiliedzīvotājiem,” norādīja Baidens.
Nākamo dienu laikā evakuēto cilvēku skaits tomēr varētu samazināties, jo jāveic arī karavīru un aprīkojuma evakuācija, kas, kā iepriekš ticis pausts, jāsāk vairākas dienas pirms noteiktā termiņa.
Tikmēr pieaug bažas gan par humanitāro situāciju valstī, gan cilvēktiesību pārkāpumiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta atzinusi – ir saņemtas ziņas, ka talibi Afganistānā pastrādājuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, un šīs ziņas ir ticamas.
Starp šiem pārkāpumiem ir civiliedzīvotāju un bijušo valdības spēku karavīru un drošības struktūru darbinieku nogalināšana.
Savukārt Pasaules Banka ir apturējusi palīdzību Afganistānai, iesaldējot finansējumu projektiem valstī.
G7 dalībvalstis ir ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Lielbritānija pašlaik ir G7 priekšsēdētājvalsts.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
