ĪSUMĀ:
- ES valstis nav saņēmušas vakcīnu no Lielbritānijas, tādēļ negrib sūtīt britiem savas vakcīnas.
- Lielbritānijas amatpersonas aicina Eiropas Savienību atturēties no "vakcīnu nacionālisma".
- Aptauja rāda, ka liela daļa eiropiešu negrib potēties ar "AstraZeneca" vakcīnu.
- ASV veikts pētījums apliecina, ka šai vakcīnai ir 79% efektivitāte pret saslimšanu ar Covid-19.
Vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu Lielbritānijā saņēmusi jau vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju, kamēr Eiropas Savienībā vakcinēti mazāk nekā 12% iedzīvotāju.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā piedraudēja apturēt "AstraZeneca" vakcīnu eksportu, ja ES valstis vispirms nesaņems tām paredzētās piegādes.
Katrs vispirms rūpējas par sevi
ES un “AstraZeneca” līgums paredz, ka vakcīnas ir jāpiegādā arī no divām ražotnēm Lielbritānijā, tomēr līdz šim neviena pote no Apvienotās Karalistes uz ES valstīm vēl nav atceļojusi. “AstraZeneca” taisnojas, ka šāda situācija izveidojusies, jo Lielbritānijas valdība izmantojusi līgumā ierakstīto iespēju bloķēt vakcīnu eksportu, kamēr nebūs apmierināts vietējā tirgus pieprasījums.
Britu valdība arīdzan vēlas, lai ES atļautu piegādāt “AstraZeneca” vakcīnas, ko ražo Nīderlandes uzņēmuma“Halix” rūpnīcā Leidenē. Turpretī Brisele uzstāj, ka ražotnē tapušajām vakcīnām vispirms ir jānonāk ES dalībvalstīs.
Pagaidām “Halix” ražotās “AstraZeneca” vakcīnas nav saņēmušas Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) apstiprinājumu, taču tas esot gaidāms 25. martā. Tiklīdz tas būs noticis, “Halix” varēs uzsākt saražoto vakcīnu piegādi ES dalībvalstīm.
Vakcīnu nacionālisms
Ceturtdien gaidāmajā ES dalībvalstu vadītāju virtuālajā sanāksmē plānots runāt par iespēju aizliegt “AstraZeneca” vakcīnu eksportu uz Lielbritāniju. Raidsabiedrība BBC vēsta, ka pirms sanāksmes britu premjerministrs Boriss Džonsons apzvanīšot ES dalībvalstu vadītājus, lai pārliecinātu viņus neatbalstīt vakcīnu eksporta aizliegumu.
Lielbritānijas sociālās aprūpes ministre Helēna Vetlija aicina Eiropas Savienību neiesaistīties “vakcīnu nacionālismā un protekcionismā”.
Līdzīgu brīdinājumu izteicis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless: “Eiropas Savienība zina, ka pārējā pasaule skatīsies, kā šajā situācijā rīkojas Eiropas Komisija. Ja vienošanās tiks lauztas, tas nodarīs ļoti lielu kaitējumu tirdzniecības blokam, kas lepojas ar likuma varu. Tas arī būtu neproduktīvi, jo vakcīnu radīšana un ražošana ir sadarbības rezultāts. Eiropas Savienība var iedragāt ne tikai pašas pilsoņu, bet arī daudzu citu pasaules valstu iedzīvotāju iespējas saņemt vakcīnas. Eiropas Savienības reputācijai tiktu nodarīts kaitējums, ko būtu grūti labot īstermiņā.”
Eiropieši neuzticas vakcīnai
Pat ja ES drīzumā varēs saņemt Eiropā ražotās “AstraZeneca” vakcīnas, var gadīties, ka daudzi iedzīvotāji atteiksies ar tām potēties. Pirmdien publicētas “YouGov” aptaujas rezultāti rāda, ka eiropiešu vidū ir ievērojami samazinājusies uzticības šai vakcīnai.
Piemēram, Spānijā tikai 38% respondentu uzskata, ka “AstraZeneca” vakcīna ir droša. Iepriekš tā domāja 59% spāņu. Arī Vācijā, Itālijā un Francijā vairākums aptaujāto neuzticas šai vakcīnai, ziņo "Reuters".
13 Eiropas valstis pēdējo divu nedēļu laikā apturēja “AstraZeneca” vakcīnu izmantošanu, jo izskanēja bažas par vakcīnas saistību ar asins trombu veidošanos. EZA ceturtdien paziņoja, ka “AstraZeneca” vakcīna ir “droša un efektīva”, tomēr nevar izslēgt saistību starp vakcīnas saņemšanu un trombu veidošanos ļoti retos gadījumos.
Šāda saistība nav atklāta plašā pētījumā, kas veikts ASV, Peru un Čīlē. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 32 000 brīvprātīgo.
Zinātnieki secināja, ka “AstraZeneca” vakcīna ir 79% efektīva, novēršot saslimšanu ar Covid-19, un 100% efektīva, novēršot smagu saslimšanu ar šo slimību. Pētnieki arīdzan vēsta, ka šī vakcīna ir efektīva visās vecuma grupās, arī vecumā virs 65 gadiem, par ko iepriekš bija izskanējušas šaubas.
