Sadaļas Sadaļas

Eiropa draud apturēt «AstraZeneca» vakcīnu eksportu, ja nesaņems paredzētās piegādes

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piedraudējusi apturēt „AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu eksportu, ja Eiropas Savienība vispirms nesaņems tai paredzētās piegādes. Šis ir jau kārtējais Leienas brīdinājums par iespējamo Covid-19 vakcīnu eksporta ierobežošanu. Tikmēr Lielbritānijas valdība savu vakcinācijas programmu sestdien nodēvēja par „milzīgu sasniegumu”.

Intervijā laikrakstu grupas “Funke Media” izdevumiem Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir iespēja aizliegt plānotu eksportu, un tas ir vēstījums uzņēmumam „AstraZeneca”. Šis vēstījums, pēc Leienas teiktā, skan šādi: jūs vispirms izpildāt līgumu ar Eiropu, pirms sākat piegādes citām valstīm. 

Urzula fon der Leiena draud aizliegt vakcīnu eksportu ārpus EiropasRihards Plūme

Ne pirmo reizi no Leienas izskan draudi par vakcīnu eksporta apturēšanu. Vēl trešdien viņa draudēja spert stingrākus soļus, lai ierobežotu Covid-19 vakcīnu eksportu. Leiena brīdināja, ka Eiropas Savienība izvērtēs, vai eksports uz valstīm, kam ir augstāki vakcinācijas reitingi nekā Eiropas Savienībā, joprojām ir proporcionāls. Viņa piebildusi, ka situācija ar vakcīnām tiks izskatīta bloka līderu sarunās nākamajā nedēļā.

Sešu nedēļu laikā kopš 30. janvāra, kad Eiropas Komisija ieviesa vakcīnu eksporta kontroles mehānismu, farmācijas kompānijas no rūpnīcām Eiropas Savienībā piegādājušas Lielbritānijai 9,1 miljonu vakcīnu devu un vienu miljonu devu nosūtījušas uz ASV.

Kamēr Eiropas Savienība joprojām cer uz raitāku vakcinācijas tempa kāpināšanu,

Lielbritānija sestdien savu vakcinācijas programmu nodēvēja par „milzīgu sasniegumu”, jo puse valsts pieaugušo iedzīvotāju jau ir saņēmuši vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Veselības ministrs Mets Henkoks pavēstīja, ka lielākā vakcinācijas kampaņa valsts vēsturē, kas sākās decembra sākumā, „milzīgi progresē” pēc rekordlielā piektdien vakcinēto cilvēku skaita.

Piektdien vakcinēto cilvēku vidū bija premjers Boriss Džonsons, kurš saņēma pirmo „AstraZeneca” poti tajā pašā Londonas slimnīcā, kur viņš tika ievietots teju pirms gada pēc saslimšanas ar Covid-19. Pēc vakcīnas saņemšanas viņš aicināja vakcinēties arī citus un piebilda, ka par blakusparādībām nav satraucies.

“Viņa teica, ka es jūtīšot dūrienu, bet es nejutu burtiski neko," pastāstīja Džonsons. "Tas bija ļoti labi, ļoti ātri, un visi, kad jūs saņemsiet paziņojumu par vakcinēšanos, lūdzu, ejiet un vakcinējieties, jo tas ir labākais jums un jūsu ģimenei. Es patiesi neesmu satraucies par blakusparādībām. Es domāju, ka jums nav jāieklausās tikai manī. Ieklausieties, ko saka zinātnieki, ko teica Eiropas Zāļu aģentūra… risks ir Covid un šī ir laba lieta, ko paveikt.”

Lielbritānijā vakcinēti teju 27 miljoni cilvēku un vidēji dienā tiek injicēts vairāk nekā 421 000 vakcīnu devu.

Tiesa, paredzams, ka problēmas skars arī britus. Proti, Nacionālais veselības dienests šonedēļ vēstulē vietējiem vakcinācijas centriem brīdināja, ka devu skaits būs ievērojami ierobežots uz četrām nedēļām no 29. marta. Tas savukārt nozīmē, ka vakcinācijas nākamā fāze, kas aptvers 40–50 gadus veco cilvēku grupu, būs jāatliek līdz maijam.

Izmaiņas veiktas pēc piegāžu mazināšanās no pasaules lielākā vakcīnu ražotāja “Serum Institute of India”. Valdība gan uzstāj, ka tas nemainīs plānus tuvākajos mēnešos mīkstināt pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt