Pusdiena

Neatliekamās palīdzības mediķi gatavi protestiem un pat streikam

Pusdiena

Pusdiena 28.11.2018

No trešdienas Ukrainā pierobežas reģionos ieviesīs karastāvokli

ES un ASV nosoda Krievijas agresiju Azovas jūrā; Putinam «bažas» par karastāvokli Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rietumvalstis ANO Drošības padomes sanāksmē nosodīja Maskavas rīcību pēc spriedzes saasināšanās Kerčas jūras šaurumā, kur Krievija svētdien taranēja, apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas Jūras spēku kuģus un jūrniekus aizturēja. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savukārt paudis „bažas” par Ukrainas lēmumu ieviest karastāvokli.

ĪSUMĀ:

  • Pēc Krievijas agresijas Azovas jūrā Ukraina izsludina karastāvokli atsevišķos apgabalos.
  • Porošenko apsūdz Maskavu par ieiešanu “jaunā agresijas fāzē”.
  • Maskava pārmetumus noraida, apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi nelikumīgi iegāja Krievijas ūdeņos.
  • Putins pauž „nopietnas bažas” par Ukrainas lēmumu ieviest karastāvokli.
  • ASV un ES nosoda Krievijas rīcību.

Tikmēr Ukrainas parlaments pirmdien vakarā pēc vairāku stundu debatēm apstiprināja prezidenta Petro Porošenko rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu. Tas stāsies spēkā trešdien deviņos no rīta un ilgs līdz 27. decembrim – 30 dienas.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome sākotnēji ieteica karastāvokli ieviest uz 60 dienām, taču Porošenko teica, ka priekšlikumu mainīja, jo nevēloties, lai karastāvoklis ietekmētu pavasarī gaidāmās prezidenta vēlēšanas.

Karastāvoklis noteikts apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un Piedņestru, kas ir proklemliski noskaņots, starptautiski neatzīts no Moldovas atšķēlies reģions. Tāpat karastāvoklis ir spēkā trīs reģionos Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē.

Kijeva iepriekš norādījusi, ka karastāvoklis nenozīmē kara pieteikšanu, mērķis ir pastiprināt Ukrainas aizsardzību.

Apgabalos, kur tas ieviests, varasiestādes varēs ierobežot tādas brīvības kā tiesības pulcēties un regulēt medijus.

Parlamentā pirms balsojuma Porošenko solīja, ka neierobežos pamatbrīvības, tomēr uzvēra, ka viņam nepieciešamas spēcīgas pilnvaras Krievijas invāzijas gadījumā. Viņš Maskavu apsūdzēja par ieiešanu „jaunā agresijas fāzē”.

Bet Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins paziņoja, ka Krievija plānojot sagrābt Ukrainas teritoriju no Mariupoles līdz Piedņestrai.

Kijeva un Rietumi Krieviju apsūdz agresijā. Maskava pārmetumus noraida un apsūdz Ukrainu, ka tās kuģi nelikumīgi iegāja Krievijas ūdeņos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda „nopietnas bažas” par Ukrainas lēmumu ieviest karastāvokli, otrdienas rītā paziņoja Kremlis.

Putins brīdināja Kijevu nespert nekādus „bezatbildīgus” soļus.

Lai apspriestu situāciju, pirmdien uz ārkārtas sanāksmi pulcējās ANO Drošības padome. Pievienojoties Eiropas valstīm, Maskavas rīcību nosodīja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.

„Kā prezidents [Donalds] Tramps jau daudzkārt teicis, Savienotās Valstis priecātos par normālām attiecībām ar Krieviju. Taču nelikumīgās darbības, kā šajā gadījumā, to joprojām padara par neiespējamu,” uzsvēra Heilija.

Satraukumu par notiekošo Vašingtonā pauda arī ASV prezidents Donalds Tramps.

„Mums nepatīk notiekošais. Cerams, tas tiks nokārtots. Es zinu, ka Eiropa nav sajūsmā. Viņi arī pie tā strādā. Mēs pie tā strādājam visi kopā,” sacīja Tramps.

Diplomātiskie avoti Briselē ziņo, ka visas 28 Eiropas Savienības valstis gatavo kopīgu paziņojumu par situāciju Ukrainā.

KONTEKSTS:

Svētdienas, 25. novembra, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.

Svētdien rīta pusē trīs Ukrainas Jūras spēku kuģi devās no Odesas ostas Melnajā jūrā ar mērķi nokļūt Mariupoles ostā, ko apskalo Azovas jūra. Laikā, kad kuģi atradās pie Kerčas šauruma, kas atdala Krieviju no anektētās Krimas pussalas, viņus ar spēku sagrāba Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Tas notika tieši pie Kerčas tilta, ko nesen uzbūvējusi Krievija un kas ir vienīgais pieejas punkts Azovas jūrai. Par to pusēm bijušas domstarpības arī iepriekš.

2003. gadā noslēgta vienošanos starp valstīm nosaka, ka abām valstīm ir pieeja Kerčas šaurumam un Azovas jūrai, turklāt Ukraina iepriekš brīdinājusi par plāniem kuģot uz Mariupoli, ko Krievija noliedz. 

Kaut arī Ukrainas spēki karo ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos, šī ir pirmā reize vairāku gadu laikā, kad abas armijas nonāk atklātā sadursmē.

Pēdējā laikā pieaudzis saspīlējums tieši attiecībā uz piekļuvi Melnajai un Azovas jūrai. Krievija sākusi pārbaudes kuģiem, kas ceļo no vai uz ukraiņu ostām. Maskava apgalvo, ka Kerčas tiltu varētu izmantot ukraiņu radikāļi. Ukraina savukārt apsūdz Krieviju centienos okupēt Azovas jūru un apgrūtināt pieeju ostām, lai kaitētu Ukrainas ekonomikai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti