Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Nikolaju Puzikovu un Gati Mūrnieku

Telefonintervija ar Inu Strazdiņu

ES piekrīt pagarināt «Brexit» līdz 22.maijam, ja britu parlaments akceptē izstāšanās līgumu

Eiropas Savienības (ES) līderi  ceturtdien, 21. martā, piekrita atlikt  "Brexit" tikai līdz 22. maijam ar nosacījumu, ka Lielbritānijas parlaments nākamnedēļ atbalstīs "Brexit" vienošanos. Ja izstāšanās līgumu neatbalstīs,  tad ES līderi gatavi pagarināt sarunas vien līdz 12. aprīlim un tad sagaida no Londonas skaidrību par turpmāko plānu.  

ES piekrīt pagarināt «Brexit»Artrjoms Konohovs

    Pagarinājums līdz 22. maijam nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos. Līdz šim Lielbritānijas parlaments divas reizes neatbalstīja "Brexit" vienošanos. Iespējams, daļu parlamentāriešu uzrunās bažas, ka vilcinoties Lielbritānija tiešām varētu būt spiesta izstāties bez vienošanās vai arī valsts būtu spiesta pieņemt lēmumu neizstāties nemaz un atlikt 50. pantu.

    “Praksē tas nozīmē, ka līdz šim datumam visas iespējas paliks atvērtas un galīgais termiņš tiks atlikts. Lielbritānija joprojām varēs izvēlēties starp izstāšanos ar vienošanos, bez vienošanās, garu sarunu termiņa pagarināšanu vai 50. panta paziņojuma atsaukšanu. Lielbritānijai līdz 12.aprīlim ir jāpieņem lēmums, vai tā vēlas rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja līdz tam brīdim viņi nenolems to darīt, garš pagarinājums automātiski kļūs neiespējams,” norādīja Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks.

    Ja Lielbritānijas parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12. aprīlis, skaidroja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

    "Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Eiropadomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu," teica premjerministrs.

    “Tas jautājums, kas šobrīd joprojām pastāv, ir – kas īsti ir tas, ko Lielbritānija vēlas. Man liekas, tā ir tā grūtība, ko mēs nezinām, jo Lielbritānijas vadītājai, šķiet, nav ne īsti pilna atbalsta valdībā, ne parlamentā, ne partijā. Tātad ļoti grūta situācija mums visiem,” atzina Kariņš.

    12. aprīlis ir vēlākais datums, kad Lielbritānija var paziņot par savu dalību Eiroparlamenta vēlēšanās, vēstīja “Sky News”.

    Meja pēc šī paziņojuma medijiem norādīja, ka līdz šim laikam Lielbritānijai jāatstāj ES bez vienošanās vai jāpiedāvā cits plāns.

    Savukārt dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūtu Lielbritānijas interesēs, ņemot vērā, ka britu pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no ES.

    Sarunas ilga četras stundas ilgāk par plānoto, un pēc tam Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tikās ar Lielbritānijas valdības vadītāju Terēzu Meju. Viņš paziņoja, ka ceturtdien vakarā ir vairākas reizes ticies ar Meju un ir panākta vienošanās par diviem iespējamiem “Brexit” atlikšanas scenārijiem.


    Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers medijiem pauda cerību, ka britu parlaments akceptēs vienošanos, norādot, ka ES nevar piedāvāt neko vairāk.

    Meja arī norādīja, ka gadījumā, ja “Brexit” vienošanās tiks noraidīta, Londona līdz 12. aprīlim izstrādās jaunu plānu, ja tas paredz “Brexit” atlikšanu uz ilgāku laiku.

    Meja arī pauda pārliecību, ka Lielbritānija izstāsies no ES, uzsverot, ka parlamenta pienākums ir nodrošināt referenduma rezultātu izpildi. Viņa arī sacīja, ka netic “Brexit” atsaukšanas iespējai.

    “Es zinu, ka deputāti, kas ieņem dažādas puses šajā diskusijā, kaismīgi tic tam, ko viņi dara. Un es cienu šīs atšķirīgās pozīcijas. Iepriekšējā vakarā esmu izteikusi savu aizkaitinājumu un es zinu, ka arī deputāti ir aizkaitināti. Viņi dara sarežģītu darbu. Es ceru, ka mēs visi varēsim piekrist, ka šobrīd ir pienācis laiks pieņemt lēmumu. Un es darīšu visu iespējamo, lai mēs varētu izstāties ar vienošanos un doties tālāk,” sacīja Meja.

    Britu premjere pēc ES līderu sanāksmes arī komentēja faktu, ka vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir pievienojušies petīcijai internetā atlikt “Brexit”. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka “Brexit” referenduma rezultāti nav apšaubāmi un līdz ar to šāda petīcija neko nemainīs. Šajā ziņā Meja neatslābstoši ietur stingru līniju. Bet sagaidāms, ka tuvākajās dienās, kad priekšā ir šie ļoti grūtie lēmumi, sabiedrība varētu vēl vairāk konsolidēties nostājā pret "Brexit".

    Iepriekš izskanēja, ka gadījumā, ja "Brexit" vienošanās  atkal piedzīvos sakāvi, Francija ir gatava balsot pret jebkādu pagarinājumu. Un līdz ar to briti 29. martā riskētu izstāties bez vienošanās.

     KONTEKSTS:

    Lielbritānija ir lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt "Brexit" līdz 30. jūnijam. Brisele gan brīdināja, ka atlikšanai varētu būt nopietni tiesiski un politiski riski, jo pa vidu ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Meja plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES.  

    2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

    Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstījaizstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzisiespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.

    Tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti