Ceturtdien Maskavas tiesa Sergeju Magņitski un viņa bijušo darba devēju - investīciju fonda „Hermitage Capital” vadītāju Viljamu Brauderu - atzina par vainīgiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Kopš Magņitska nāves pagājuši jau gandrīz četri gadi, tādēļ līdz ar spriedumu lieta pret viņu izbeigta. Bet Braudram, kurš atrodas Lielbritānijā, aizmuguriski piespriesti deviņi gadi cietumā.
Magņitska nāve 2009. gadā pirmstiesas apcietinājumā izraisīja plašu starptautisku skandālu, kas turpinās joprojām. Cilvēktiesību aktīvisti uzstāj, ka viņš sists un nav sniegta medicīniskā aprūpe, ko Krievijas varas iestādes noliedz. Magņitskis bija atklājis vērienīgu krāpniecisku shēmu, kurā bijuši iesaistīti aptuveni 60 augstu stāvoši ierēdņi.
Šīs tiek uzskatīts par pirmo gadījumu Krievijas vēsturē, kad kāds tiek notiesāts pēc nāves. Eiropas vēsturē šādi gadījumi ir bijuši, bet reti.
ASV Valsts departaments nosodījis Maskavas tiesas lēmumu, paziņojot, ka ir „vīlies”, un „process diskreditējis centienus panākt taisnīgumu [Magņitska] lietā”. ASV senators Džons Makkeins savos izteikumos bija daudz skarbāks, norādot, ka Vašingtonas reakcijai vajadzētu būt krietni asākai, un pret Krieviju ir jāieņem stingrāka nostāja.
Senāta ārlietu komitejā viņš retoriski jautāja, „vai tas neatgādina Padomju Savienības laikus,” tiesas spriedumu dēvējot par „šausminošu”.
Magņitska lietas dēļ pirms pusgada krietni pasliktinājās ASV un Krievijas attiecības, kad Vašingtona apstiprināja „Magņitksa sarakstu”. Tas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar Magņitska nāvi. Maskava reaģēja ar aizliegumu no Krievijas adoptēt bērnus uz ASV.
Tikmēr ES piesardzīgi skatās uz iespēju sekot ASV piemēram, jo tas Briseles un Maskavas attiecībām varētu nodarīt pārāk lielu kaitējumu. To portālam „EUobserver” atzina Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāve Maja Kocijančiča. Viņa tomēr paziņoja, ka spriedums ir „satraucoša” zīme par likuma varas trūkumu Krievijā, jo „Magņitskis pasludināts par kriminālu personu bez pārliecinošiem pierādījumiem, kamēr ne viņa atklātais korupcijas skandāls, ne nāves apstākļi nav izskaidroti.”
Arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pauda neizpratni par spriedumu, norādot, ka „tas izskatās pēc tiesiskuma parodijas.” Bet Kocijančiča atgādināja, ka pašā Krievijā likums nosaka, ka pēcnāves tiesas process nav iespējams, izņemot, ja to pieprasa personas ģimene. Šis nebija tas gadījums. Krievijas varas iestādes gan uzstājušas, ka Magņitska prāva ir izņēmums, jo tā ir valstiski nozīmīga lieta.