Sadaļas Sadaļas

ES dalībvalstis noraida EK piedāvāto naudas atmazgātāju valstu sarakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības ir noraidījušas Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto melno sarakstu ar tām valstīm, kurās nenotiek pietiekama cīņa pret naudas atmazgāšanu. Dalībvalstis iebilst pret komisijas pielietoto metodoloģiju, atlasot sarakstā iekļautās valstis. Bet tikmēr dažas no valstīm, īpaši Lielbritānija, tiek kritizētas par aktīvu lobēšanu sarakstā iekļauto valstu labā.

ES dalībvalstis noraida EK piedāvāto naudas atmazgātāju valstu sarakstuUģis Lībietis

Pagājušajā mēnesī Eiropas Komisija publiskoja sarakstu ar 23 valstīm, kurās cīņa pret naudas atmazgāšanu nenotiek pienācīgā apjomā. Starp šajā sarakstā iekļautajām valstīm ir, piemēram, Saūda Arābija, Panama, Afganistāna, Ziemeļkoreja, Irāna, Irāka, Sīrija, kā arī četras ASV jurisdikcijā esošas teritorijas – Amerikāņu Samoa, ASV Virdžīnu salas, Puertoriko un Guama. Kā toreiz norādīja Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova naudas atmazgāšana ir organizētās noziedzības un terorisma dzinējspēks:

''Eiropas Savienībai nav jābūt par nelikumīgas naudas galamērķi. Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas sistēmai nav jābūt par līdzekli naudas atmazgāšanai un nav jābūt par instrumentu noziedzības, tostarp terorisma, finansēšanai. Tāpēc mums ir ļoti strikti noteikumi un Eiropas Savienības un dalībvalstu pienākums ir garantēt mūsu finanšu sistēmas drošību. Mums priekšā ir ļoti svarīgs uzdevums novērst vājos punktus un caurumus mūsu sistēmā.''

Valsts iekļaušana šajā melnajā sarakstā automātiski nenozīmētu sankciju ieviešanu. Taču

Eiropas bankām tiktu uzlikts par pienākumu pastiprināti uzraudzīt transakcijas ar personām un uzņēmumiem šajās valstīs. Lai šis melnais saraksts stātos spēkā, tam būtu jāgūst Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes atbalsts, taču tas nenotiks.

Sekojot Lielbritānijas un Francijas sākotnējiem iebildumiem pret šo sarakstu, trešdien dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi noraidīja Eiropas Komisijas piedāvājumu. Savukārt ceturtdien šo lēmumu formāli apstiprinās visu 28 valstu iekšlietu ministri. Tiek norādīts, ka izstrādātais piedāvājums nav izveidots caurskatāmā un uzticamā procesā, nav skaidra metodoloģija, pēc kuras valstis ir iekļautas sarakstā, turklāt šīm valstīm nav dots pietiekami daudz laika, lai sevi aizstāvētu.

Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva gan šādus aizrādījumus iepriekš bija noraidījusi, solot pēc galīgā lēmuma pieņemšanas rūpīgi novērtēt situāciju:

''Šis piedāvājums tika izstrādāts, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Pagājušajā gadā ar dalībvalstīm tika runāts gan par metodoloģiju, gan ar sarakstā iekļautajām valstīm. Tāpat ir notikušas sarunas ar trešajām valstīm. Tāpēc – metodoloģija tika izvēlēta pēc skaidriem kritērijiem un kopā ar dalībvalstīm.''

Viena no aktīvākajām šī melnā saraksta pretiniecēm ir Lielbritānija, kuras galvaspilsētas Londonas finansiālo centru un tā ārzonas firmas daži aktīvisti arī bija aicinājuši iekļaut sarakstā. Lielbritānija, lai arī pati to noliedz, esot aktīvi iestājusies arī par Saūda Arābijas izslēgšanu no saraksta. Vēlāk kļuvis zināms, ka, Saūda Arābijas karalis Salmans bin Abdulaziss al Sauds ir nosūtījis vēstules visiem Eiropas Savienības līderiem, brīdinot par to, ka saraksta pieņemšanas gadījumā viņa valsts reputācijai tikšot nodarīts ievērojams kaitējums, vienlaicīgi radot apgrūtinājumus arī tirdzniecības un investīciju plūsmai starp Saūda Arābiju un Eiropas Savienību. Tāpat tiek uzsvērts, ka Rijādas diplomāti šī saraksta noraidīšanu aktīvi lobējuši arī Eiropas Savienības un Arābu līgas samita laikā Ēģiptē.

Savus iebildumus pret Eiropas Komisijas piedāvājumiem paudušas arī Amerikas Savienotās Valstis, kuras izteikušās, ka amerikāņu finanšu institūcijas Eiropas Komisijas sarakstu tāpat, visticamāk, neņemtu vērā.

Taču Eiropas Komisijas piedāvājumam ir arī atbalstītāji. Tā, piemēram, 29 Eiropas Parlamenta deputāti no dažādām politiskajām grupām ir pauduši stingrus iebildumus pret jebkādu politisku iejaukšanos augsta riska valstu noteikšanas procesā. Deputāti uzsver, ka saraksta izveide, ņemot vērā dalībvalstu lobēšanu un atsevišķu valstu divpusējās attiecības ar konkrētajām valstīm, nopietni iedragātu uzticību Eiropas Savienībai un tās centieniem apkarot terorismu. Arī starptautiskā organizācija „Transparency International” ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis nepakļauties atsevišķu valstu spiedienam un nenoraidīt pirmo neatkarīgo Eiropas Savienības sarakstu pret naudas atmazgāšanu, vēl pirms tam ir dota iespēja pierādīt sevi dzīvē.

Kā norāda interneta izdevums ''Politico'', jebkurā gadījumā melnā saraksta noraidīšana ir nostādījusi ļoti neērtā situācijā tieslietu komisāri Veru Jourovu, uz kuru spiedienu bija izdarījis arī Eiropas Parlaments. Deputāti iepriekš bija pieprasījuši, lai šis saraksts būtu kaut kas vairāk par līdzīgu sarakstu, ko globālajā līmenī izveidoja G7 grupas izveidotā īpašā darba grupa. Jourova to bija solījusi darīt, taču tagad, tā vien šķiet, visi centieni ir izrādījušies veltīgi un Eiropas Komisijas iniciatīva ir piedzīvojusi vienu no sagraujošākajām sakāvēm vēsturē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt