EP deputāti: Ar datu drošības paku ES lielās valstis sargā konkurentus, nevis konkurenci

Iepriekšējā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā smagu ceļš bija datu drošības pakotnei. Tomēr parlaments spējis vienoties par savu versiju, kādiem ir jābūt mūsdienu datu aizsardzības noteikumiem. Savukārt dalībvalstis, kurām tagad būtu jānāk ar savu mērķi, tā arī nav spējušas to izdarīt, un faktiski šis dokuments jau kopš 2011.gada sākuma ir iestrēdzis padomē. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā „7 dienas Eiropā” norāda vairāki EP deputāti no Latvijas, dažas lielās valstis ar datu aizsardzības pakotni vēlas aizsargāt atsevišķas kompānijas, ne konkurenci kopumā.

Šobrīd Latvija vēlas pavirzīt datu drošības likumu kopu, un pašlaik tā ir viena no augstākajām Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) prioritātēm, norāda Zanda Kalniņa-Lukašēvica („Vienotība”).

„Mēs runājam par diviem dokumentiem. Viens koncentrējas uz cilvēku drošību par saviem datiem un spēju kontrolēt šo datu atrašanos plūsmu drošību. Un otrs savukārt saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu - vai tā būtu policija vai prokuratūra - pieeju datiem nepieciešamības gadījumā, kad tas ir drošības nolūkos. Datu aizsardzības regulējums ir kā priekštecis vienotajam digitālajam tirgum. Piemēram, lai mēs pilnībā izmantotu e-komercijas iespējas, Eiropā izmantotu digitālo tirgu, ļoti svarīga ir pārliecība par datu drošību,” skaidro Kalniņa-Lukašēvica.

Līdz šim gan diskusijas ir bijušas ļoti smagas. Taču eiroparlamnetārietis Krišjānis Kariņš („Vienotība”/ Eiropas tautas partiju grupa) uzsver, ka līdzšinējais regulējums ir kopš 1995.gada un nu ļoti novecojis. Turklāt tirgus ir ļoti saskaldīts – 28 dalībvalstīs ir 28 dažādi regulējumi.

„Kaut gan es pamatā uzskatu, ka Eiropā vajag mazāk regulēt, nevis vairāk, šajā gadījumā ir jābūt skaidrībai, kas tad tomēr notiek ar cilvēku datiem, kādā veidā tie tiek pasargāti, kādā veidā patērētājs ir un nav tiesīgs izsēkot, atturēt utt., cik ilgi ir dati uzglabāti. Ja varētu panākt dalībvalstīs to viedokli, tad varētu uzsākties tas trialogs jeb process, kur Eiropas Parlaments ar Eiropas Padomes dalībvalstīm cenšas vienoties par vienoto tekstu gala regulējumam,” saka Kariņš.

Tikmēr EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienōba/ Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) atklāj, ka trīs valstis - Vācija, Francija un Lielbritānija - sargā savas intereses un tirgus caur datu aizsardzības vai telekomunikācijas paketes interesēm.

„Bet tās arī ir ekonomiskas intereses kompānijām un patērētājam dažos gadījumos. Bet tām ir abām 3/4 no visas ES aplikāciju tirgus un arī komercijas kā tādas, un arī tās ir ļoti ietekmīgas tajā lēmumā. Kā tas beigsies? Es nezinu. Lielbritānija (un Lielbritānijas kompānijas) ļoti pelna ar viesabonēšanu. Vācijā ir cita interese – tā ir liela telekomunikāciju un e-biznesa vieta,” stāsta Zīle.

Arī Kariņš piekrīt, ka ES lielās dalībvalstis „aizsargā konkurentus, nevis konkurenci”.

„Ir nepieciešama šī brīvā konkurence pāri valstu robežām,” norāda deputāts.

Savukārt Kalniņa-Lukašēvica norādīja, ka ES esot plaša izpratne par nepieciešamību vienoties par datu aizsardzības regulējumu, kas skar gan komercijas, gan drošības jautājumus: „Savukārt tad mēs nonākam pie šī vienotā digitālā tirgus, kas dos iespēju tirdzniecībai, iespēju video aplikācijas izmantot vienalga, kurā ES valstī. Šeit mēs gaidām Eiropas Komisijas priekšlikumu saskaņā ar kādiem senākiem ES plāniem. Šis bija tas gads, kad bija jāsāk darboties vienotam digitālam tirgum. Mēs vēlamies priekšlikumu par vienoto digitālo tirgu. EK maijā ir solījusi nākt klajā ar šo priekšlikumu.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti