Rostoks norāda, ka Arktika ir ļoti nozīmīgs jautājums gan Krievijai, gan Eiropas Savienībai. „Krievijas esošās naftas atradnes Sibīrijā nedaudz iet uz beigām, un, visticamāk, tās varētu tikt aizvietotas ar naftas atradnēm vēl tālāk uz ziemeļiem. Bet tās ir jāapgūst,” saka eksperts.
Tomēr Krievijai trūkst tehnoloģiju Arktikas naftas resursu apguvei. „Rietumu uzņēmumiem ir diezgan ievērojama pieredze darbojoties Arktikas reģionā, tieši iegūstot naftu un gāzi no atradnēm jūrā. Krievijai tā pieredze nav tik liela. Un Krievijas centieni piesaistīt lielos Rietumu enerģētikas uzņēmumus bijuši saistīti ar naudas, zināšanu un tehnoloģiju piesaisti,” skaidro Rostoks.
„Tagad pienācis tas brīdis, kad Eiropas Savienība ievieš sankcijas, atbildot uz Krievijas rīcību Ukrainā. Un daļa no šīm sankcijām ir vērsta tieši uz tehnoloģijām, ar kuru palīdzību iegūt naftu. Tas varētu Krievijai diezgan sāpīgi atspēlēties,” situāciju vērtē eksperts.
Rostoks gan norāda, ka pašlaik nav droši zināms, vai tieši pašlaik sāk beigties energoresursi Sibīrijas naftas atradnēs: „Mēs nezinām, cik patiesībā sāpīgi tas Krievijai varētu būt.”
Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.
Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolet”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.
Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās jau ceturtdien manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.
