Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Artjomu Konohovu

Rīta Panorāma

Starptautiskais džeza festivāls

Telefonintervija ar Ilzi Juhansoni

ES apstiprina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) valstu vēstnieki apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas, kas tiks vērstas pret Krieviju, ziņo aģentūra AFP. Neoficiāla informācija liecina, ka sākotnēji sankcijas noteiktas četrām Putinam tuvām personām un četriem Krievijas uzņēmumiem. Tomēr sankciju piedāvājums ietver arī plašākus pasākumus pret veseliem ekonomikas segmentiem. Pieņemtās sankcijas tiks izsludinātas tuvākajās dienās. 

Tādējādi ES cer piespiest Maskavu mainīt savu kursu attiecībā uz Ukrainu.

No britu premjera Deivida Kamerona teiktā un „Financial Times” rīcībā nonākušās noplūdušās informācijas redzams, ka vismaz teorētiski trešā sankciju kārta patiešām skars tā dēvēto tuvāko loku. Krievijas prezidenta Vladimira Putina tiešo apkārtni. Sankcijas tieši vērsīsies pret Krievijas bankām, kā arī to iespējām piesaistīt Eiropas kapitālu, kā arī izmantot eiropiešu zināšanas vērtspapīru tirgos.

Toties enerģētikas jomā Eiropa, kas cieši atkarīga no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, paliks vien pie aizliegumu pārdot Krievijai izpētes un ieguves tehnoloģijas.

Gaidāms pilns bruņojuma un militāro tehnoloģiju embargo, taču Krievijai tāpat būs iespēja pabeigt Francijas karakuģu “Mistral” darījumu”. 

Arī Latvija valdība otrdien atbalstīja ES plānotās jaunās sankcijas pret Krieviju, informēja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis. Jaunās sankcijas paredz ierobežot ieroču un militāro tehnoloģiju pārdošanu Krievijai un sadarbību ar Krieviju finanšu jomā. Latvijas valdības ministri atzīmēja, ka nevienā no šiem sektoriem Latvijai nav saistības un sadarbības ar Krieviju, tādēļ šī sankciju pakete Latviju neskars.

Tiesa, ministri norādīja, ka Krievija var noteikt neproporcionāli stingras atbildes sankcijas, kuras ir grūti prognozēt, piemēram, riska faktori ir energoapgādes jautājumi un pārtikas eksports uz Krieviju. Krievija varētu noteikt arī slēptās atbildes sankcijas, aizliegumu kādu produktu eksportam, tomēr ministru noskaņojums kopumā ir salīdzinoši pozitīvs, pastāstīja Valdmanis.

Ierobežota Krievijas pieeju ārvalstu kapitāla tirgiem, aizliegumus Eiropai pārdot Krievijai aizsardzības, augsto tehnoloģiju un citas preces, kā arī pielietojuma iekārtas, ko var izmantotas gan militāriem, gan aizsardzības mērķiem, varētu visai nepatīkami atsaukties Krievijas tirgū, lēš eksperti. Aizliegums piekļūt Eiropas finanšu tirgiem, īpaši Londonā, Krieviju varētu sist jo sāpīgi, tā kā valsts ir pamatīgas lejupslīdes priekšā un liegta iespēja piesaistīt naudu Eiropas tirgos Krievijai būtu pamatīgs trieciens.

Arī sankcijas pret enerģētikas sektoru, lai arī pret naftas produktiem, nevis gāzi, jo Krievija ir ļoti nozīmīga un daudzām ES dalībvalstīm vienīgais gāzes piegādātājs, nepaliktu bez sekām.

Likmes ir augstas, saka diplomāti, jo ES un Krievijas tirdzniecība aizvadītajā gadā vien sasniedza teju 400 miljardu eiro vērtību, un visaktīvākā bijusi Vācija, kura viena pati veikusi 90 miljardu eiro vērtu tirdzniecību ar Krieviju un daudz no šā līmeņa neatpaliek arī Itālija. Tādēļ nav brīnums, ka abas valstis ir apdomīgas un piesardzīgas, lemjot par ES ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.

Starptautiskais Valūtas fonds, kurš arī seko līdzi notikumu attīstībai, brīdinājis, ka to valstu ekonomikas, kas līdz šim cieši saistītas ar Krievijas tirgu, arī Centrālajā un Austrumeiropā varētu ciest visvairāk.

Arī valstu diplomāti neoficiāli pauduši, ka Eiropā ir bažas par to, ka šīs sankcijas varētu sāpīgi atsaukties uz pašu ES, ja Krievija galu galā atbildēs ar ko līdzīgu. 

Turklāt daudzām ES dalībvalstīm šis nav ekonomiski un finansiāli vieglākais laiks. Diplomāti norādījuši, ka Krievijas iespējamajai rīcībai jau ir piemēri, jo tā noteikusi preču tirdzniecības aizliegumu Gruzijai un Moldovai par to, ka tās parakstījušas sadarbības līgumu ar ES. Vēl pirmdien Krievija noteikusi augļu un dārzeņu importa aizliegumu no Ukrainas, brīdinot, ka ko līdzīgu varētu ieviest arī pret ES.

Kritiķi arī norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad Rietumu sankcijas nav nesušas gaidīto rezultātu, kā piemēram Kubas, Zimbabves vai Irānas gadījumā, kuras cieta smagi, taču iemanījās sameklēt ceļus, lai ierobežojumus apietu.

Taču eksperti arī norāda, ka ES nav atpakaļceļa, tā kā Krievija joprojām nepilda ilgi noteiktās prasības, proti darīt visu, lai mazinātu konfliktu Austrumukrainā un panāktu prokrievisko separātistu atkāpšanos. Tā vietā informācija, ko ik pa laikam atklāj ASV, liecina, ka separātisti turpina no Krievijas saņemt ieročus.

Arī  starptautiskie izmeklētāji no Austrālijas, Nīderlandes kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāji, kuri šajās dienās vairākkārt mēģinājuši piekļūt Malaizijas lidmašīnas traģēdijas vietai, atkal ir spiesti pārtraukt savu darbību, tā kā atsākusies apšaude starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas spēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti