ĪSUMĀ:
- Lielbritānijā - striktāki Covid-19 ierobežojumi.
- Eksperts norāda, ka inficēto cilvēku skaits sasniegs 50 000, ja neko nedarīs.
- Cilvēki Lielbritānijā protestē pret striktajiem ierobežojumiem.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Lielbritānija jau saskaras ar otro Covid-19 vilni, un valdība ieviesa jaunus ierobežojumus miljoniem cilvēku vairākās Lielbritānijas daļās. Anglijā par pašizolācijas neievērošanu persona var tikt sodīta ar naudas sodu, kas var sasniegt pat 11 000 eiro. Līdz šim visā Lielbritānijā miruši teju 42 000 cilvēku, kas ir lielākais nāves gadījumu skaits kādā no Eiropas valstīm. Svētdien ar Covid-19 valstī inficējušies vēl teju 4000 cilvēku.
Kā pirmdien žurnālistiem Dauningstrītā sacīja Lielbritānijas valdības galvenais zinātniskais padomnieks Patriks Vallancs, inficēto skaits valstī pieaug un vīrusa uzliesmojuma apmērs atgādinot Covid-19 spēcīgo atgriešanos Francijā un Spānijā:
„Mēs esam situācijā, kad inficēšanās neapšaubāmi pieaug.
Tā pieaug visās vecuma grupās, bet ģeogrāfiski inficēšanās apmēri ir dažādi. Un šī inficēšanās pieauguma sekas vēlāk ir novērojamas arvien biežākā cilvēku hospitalizācijā.”
Eksperts žurnālistiem piedāvāja aprēķinus par Covid-19 pandēmijas tālāko izplatību valstī, uzsverot, ka tas nav pareģojums, bet gan piedāvājums padomāt par to, cik ātri situācija var mainīties:
„Pašlaik mēs uzskatām, ka epidēmijas apmēri dubultojas, rupji sakot, ik pēc septiņām dienām. Ja tas tieši tā turpināsies, nesperot nekādus tālākus soļus, oktobra vidū diennaktī inficēto skaits var sasniegt 50 000.
Savukārt mēnesi vēlāk tas novestu pie vismaz 200 nāves gadījumiem diennaktī.”
Eksperts uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai inficēto skaits nedubultos ik pēc septiņām dienām un valsts nesaskartos ar visām no tā izrietošajām sekām. Pēc britu valdības galvenā zinātniskā padomnieka domām, ir nepieciešama steidzama rīcība un sabiedrībai situācija jāuztver nopietni, lai gada aukstajos mēnešos netiktu pārslogota veselības aprūpes sistēma.
Viņaprāt, vakcīna atsevišķām sabiedrības grupām varētu būt pieejama līdz šī gada beigām, tomēr esot daudz lielāka iespēja, ka tas notiks tikai nākamā gada pirmajā pusē.
Otrdien gaidāma valdības ārkārtas komitejas sanāksme, kurā tiks lemts par jauniem ierobežojumiem.
Tiek minēts, ka valdība vēlas ieviest stingrākus socializēšanās ierobežojumus, taču skolas un daudzas darbavietas palikšot atvērtas. Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena paudusi cerību, ka jaunie ierobežojumi būs koordinēti un kopīgi. Skotijas un Velsas administrācijas jau iepriekš paziņojušas, ka no otrdienas to teritorijās tiks ieviesti jauni ierobežojumi centienos apturēt vīrusa izplatīšanos.
Iedzīvotāji sašutumā par ierobežojumiem
Kopš pagājušās pirmdienas ir ievests pulcēšanās ierobežojums, aizliedzot vienkopus atrasties vairāk nekā sešiem cilvēkiem gan iekštelpās, gan ārā. Iespējams, drīz tiks izsludināti jauni ierobežojumi. Briti par jaunajiem ierobežojumiem ir sašutuši - lai arī pozitīvo testu skaits aug, tomēr daudziem neesot nekādu slimības simptomu. Tādēļ tiek rīkotas demonstrācijas pret striktajiem pandēmijas
ierobežojumiem. Bieži tiek atkārtota frāze, ka pasākumi vīrusa ierobežošanai ir daudz briesmīgāki par pašu vīrusu.
"Es strādāju mentālās veselības labdarības organizācijā Londonā. Redzu, kāda ir ārkārtējā stāvokļa ietekme uz cilvēkiem, kuriem mēs palīdzam. Mani uztrauc tas, ka cilvēki nevar saņemt palīdzību, kas ir ļoti vajadzīga cilvēkiem ar psihiskām problēmām. Mēs gatavojām pārtikas paciņas ārkārtējā stāvokļa laikā, bet cilvēki atteicās tās pieņemt, baidoties, ka tās varētu būt inficētas ar koronavīrusu," pastāstīja Deivids Džonss no Londonas.
"Mēs negribam, lai mūsu bērniem būtu sociāli jādistancējas skolā, jāvalkā maskas. Viņi nespēj vairs dzīvot normālu dzīvi.
Man ir 3 gadus veca meita, kuras temperatūru skolā katru dienu mēra skolotāja, un viņas maska manu meitu ļoti biedē. Un abas vecākās meitas tagad sēž mājās divas nedēļas, jo kādam skolā bija pozitīvs koronavīrusa tests. Un tagad viņas mācībās atpaliek par divām nedēļām," norādīja trīs meitu māte Katrīna O’Konora.
Trafalgāra laukumā protestētāju vidū ir daudz un dažādu grupu pārstāvji, vienojušies pret kopīgo ienaidnieku – valdību.
"Mums ir jādara tas, ko viņi liek, bet mēs zinām, ka viņi melo, viņi nesaka patiesību," uzsvēra Virgīnija Abiutaite, kura dzīvo Londonā.
Gaidāms, ka demonstrācijas kļūs arvien masveidīgākas, jo jaunie ierobežojumi rada arvien lielāku neapmierinātību ar Džonsona valdības darbu.
