Šis Vācijas konservatīvajiem ir labākais rezultāts pēdējos 23 gados. Viņas vadītie kristīgie demokrāti un satelītpartija - Kristīgi sociālā savienība saņēmusi - 41,5% balsu. „Mēs darīsim visu, lai nākamie būtu veiksmes gadi,” uzreiz pēc uzvaras apsolīja Merkele.
Kristīgie demokrāti ar retiem izņēmumiem vienmēr bijusi stiprākā partija Vācijā. Šoreiz iedzīvotāji atzinīgi novērtējuši Merkeles spēju pasargāt Vāciju no ekonomiskās krīzes. „Vācijā viņu sauc par „mutti“ - mamma. Un viņa ir tāda persona, kas īpaši politiski ļoti bieži neizsakās. Neizpauž politiskus viedokļus. Daudziem vāciešiem viņa nozīmē cilvēku, kas tur augšā stāv un par mums rūpējas. Tā kā mamma par ģimeni,“ Merkeli raksturo biznesa augstskolas „Turība“ docents Aksels Rēcs.
„Merkele viņiem patīk divu iemeslu dēļ. Kompetents vadības stils. Otrs – viņa ir personiski harizmātiska kā cilvēks, kas nedomā šauri vienas partijas interesēs. Viņa radījusi prieksštatu par sevi kā par politiķi, kas domā nacionālās kategorijās,“ saka politologs Ojārs Skudra.
Kancleres partijai gan pietrūkst dažu mandātu, lai iegūtu būtu absolūto vairākumu Bundestāgā. Merkelei jāmeklē jauns sabiedrotais valdības izveidei. Līdzšinējais koalīcijas biedrs – Brīvo demokrātu partija - cieta apkaunojošu sakāvi. Pirmo reizi kopš 1949. gada brīvie demokrāti nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva Bundestāgā. Tas ir šo vēlēšanu lielākais pārsteigums. „Viņa ir stiprākā, bet viņai nav draugu. Tā būs problēma,“ atzīst Rēcs un turpina: „Tuvākajās nedēļās svarīgākais būs tas, kā viņa atradīs partneri. „Zaļie“ zaudējuši, sociāldemokrāti arī nav paši labā stāvoklī, kreisā partija arī neies kopā. Lielākā problēma, kāda vispār būs valdība. Merkele nevarēs viena valdīt. Es varu par iedomāties, ka visi atteiksies“.
Kā tēlaini izsakās analītiķi, Vācijā sācies pēcvēlēšanu pokers. Visticamākā ir tā sauktā lielā koalīcija, kad Merkele aicina veidot koalīciju savu galveno sāncensi, opozīcijā esošo Sociāldemokrātu partiju, kas ieguva gandrīz 26% balsu. Ja sarunas par lielo koalīciju beigsies neveiksmīgi, Merkele varētu vadīt mazākuma valdību. „Ja būs lielā koalīcija un ja tā būs stabila un noturēsies līdz 2017. gadam, tad varam sagaidīt kādu enerģisku rīcību gan eirozonas jautājumā, gan Vācijas ārpolitikā - NATO, Austrumu kaimiņu politikā. Ja būs mazākumvaldība, tad tas ir jautājums, par to, vai šī mazākumvaldība spēj ilgstoši pastāvēt - visticamāk, ka nē. Tad ir pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas,“ paredz Skudra.
Vācija ir lielākā Eiropas ekonomika ar lielu ietekmi. Merkele uzstāja, lai krīzes māktās eirozonas valstis apmaiņā pret palīdzību veic reformas un samazina budžetu. Daudzām valstīm tas nav pa prātam. Kā pirmdien uzsvēra Merkele - Vācijas politika un viņas stratēģija krīzes pārvarēšanai Eiropā nemainīsies.
