Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Svarīgas vēlēšanas Polijā- kurš būs nākamais prezidents

Eksperte: Polijā šīs ir svarīgākās prezidenta vēlēšanas 30 gadu laikā

Svarīgākās prezidenta vēlēšanas Polijā pēdējo 30 gadu laikā! Tā eksperti vērtē šodien tur notiekošo prezidenta vēlēšanu otro kārtu un norāda, ka šīs ir vēlēšanas, kas var satricināt Polijas politisko skatuvi. Cīņā, kurā izšķiras, kurš būs valsts galva nākamos piecus gadus, saduras konservatīvās un liberālās vērtības, un uzvarētāju prognozēt grūti. Aptaujas solījušas līdzvērtīgas izredzes gan valdības atbalstītajam prezidentam Andžejam Dudam, gan opozīcijas virzītajam Rafalam Tšaskovksim. 

Polijā prezidenta vēlēšanas sākotnēji bija paredzētas jau maijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ tās nācās pārcelt uz vēlāku laiku. Taču arī tagad nepieciešams ievērot piesardzības pasākumus. Balsošanas iecirkņos kontrolē cilvēku plūsmu, jāievēro distance, ir roku dezinfekcijas līdzekļi un, lai nobalsotu, ir nepieciešama arī sejas maska.



Sejas masku lūdz novilkt tikai uz mirkli, lai pārbaudītu personas identitāti un dokumentus. Dažbrīd pie iecirkņiem veidojas rindas – daudziem ir svarīgi izdarīt savu izvēli. 

„Man svarīgi, lai Polija ir brīva valsts, ka jaunieši iesaistās, lai mainītu lietas Polijā,” saka vēlētāja Anna Varšavā.

„Polijas un Polijas kaimiņu stabilitāte. Lai kurš arī uzvarēs, galvenais, lai pēc šīm vēlēšanām nākamajā prezidenta termiņā Polijā būtu miers un viss būtu labi,”  uzsver vēlētājs Stefans Varšavā.

Esošais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovis ir vienaudži, abiem 48 gadi, bet pārstāv dažādas vīzijas. 

Duda ir valdošās nacionālkonservatīvās partijas, Jaroslava Kačinska vadītās „Likums un taisnīgums” sabiedrotais. Sevi prezentē kā tradicionālo vērtību aizstāvi. Šonedēļ ierosināja izmaiņas konstitūcijā, lai pamatlikumā aizliegtu viendzimuma pāriem adoptēt bērnus.

Tšaskovksi izvirzīja galvenā opozīcijas partija, centriski labējā „Pilsoniskā platforma”. Viņš atbalsta viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu un sola būt prezidents visai Polijai, kritizējot esošo valdību par tās šķelšanu. 

Tšaskovksis vairāk atbalsta bauda jauniešu vidū, valsts ziemeļos un rietumos, pilsētās, kā Varšavā. 

„Es ticu tolerancei, katram pilsonim jābūt tiesībām, pret katru jāattiecas ar cieņu. Esmu katoliete, ticu Baznīcai un Dievam. Bet tajā pašā laikā ticu, ka mums jāizturas ar cieņu pret visiem neatkarīgi no tā, kādi viņi ir. Nedomāju, ka pašreizējais prezidents to dara,” skaidro Varšavas iedzīvotāja Adriana, kura atbalsta Tšaskovski.

Savukārt Dudas bastioni lauku rajonos, valsts dienvidos un austrumos, kā Ostrovā Mazoveckā. 

"”Likums un taisnīgums” dara labas lietas ģimenēm ar bērniem. Man ir daudz draugu ar bērniem, kuriem palīdzēts. Ar Dievpalīgu, Dudam jāpaliek prezidentam!” uzskata Ostrovas Mazoveckas iedzīvotāja Kristina, kura atbalsta Dudu.

Ja Duda uzvarēs, nacionālkonservatīvie saglabās kontroli gan parlamentā, gan prezidenta pilī. Ja uzvarēs proeiropeiski noskaņotais Tšaskovskis, opozīcijai radīsies iespēja būtiski mainīt Polijas politikas virzienu. Šīs ir vēlēšanas, kurās izšķiras daudz. 

 

„Šīs ir svarīgākās prezidenta vēlēšanās 30 gadu laikā.

 

Tajās saduras divas Polijas, divas vīzijas par valsts tagadni un nākotni. Polija ir dziļi sašķelta. Nav obligāti, ka par Tšaskovski nobalsojušajiem viņš ļoti patīk, viņiem vienkārši nepatīk Duda. Un otrādi. Šīs vēlēšanas ir par ideoloģiju, par politisko vīziju, kā mēs redzam sevi un savu valsti,” skaidro politoloģe Malgožata Boņikovska.

Politoloģe Malgožata Boņikovska

Abi kandidāti pēdējās pāris nedēļās izvērta aktīvas priekšvēlēšanu kampaņas un mītiņus visā valstī. 1.kārtā Duda ieguva  43% balsu, Tšaskovsis 30%. Viņš cer iegūto to vēlētāju atbalstu, kas pirms divām nedēļām nobalsoja par citiem kandidātiem. 

 „Abas puses cenšas mobilizēt aiziet nobalstot tik daudz cilvēku, cik vien spēj. Domāju, tieši tas arī izšķirs uzvarētāju,” spriež Malgožata Boņikovska.

Kurš būs Polijas prezidenta pils saimnieks nākamos piecus gadus? Šķiet, šoreiz poļiem tas ir īpaši svarīgi. Pirms divām nedēļām prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pie balsošanas urnām devās gandrīz 20 miljoni poļu, 64,5% balsstiesīgo – augstākais rādītājs 25 gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti