Imigranti nereti ir ieradušies ar domu, ka viņiem uzreiz būs darbs un māja – viss nāks viegli. Sastapušies ar pretējo, viņi ir dziļi vīlušies. „Kad viņiem jautāja vai viņi grib braukt uz Angliju un kas viņiem šeit Eiropā ir paticis [iepriekš viņi bijuši arī citās Eiropas valstīs – lsm.lv], tad viņi atbildējuši, ka viņiem nekas nav paticis, tomēr aizvien tic, ka tieši Anglijā viņus gaida laba dzīve," par kādas britu kolēģes pieredzi intervijās ar imigrantiem stāsta Ģēģere.
Viņa atzīst, ka jautājums par imigrantiem Eiropā ir samilzis. Jo sevišķi, pēc traģēdijas pie Lampedūzas salas Itālijā, kur dzīvības, nogrimstot kuģim, zaudēja, vairāk nekā 300 cilvēki. „Neviens negrib uzņemties atbildību. Nebūs viegli vienoties," atzīst Ģēģere.
Parasti pirmās valstis, kurās bēgļi ierodas, ir Itālija un Grieķija. Taču tās nereti ir tranzītvalstis, lai pēc tam brauktu uz Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Skandināviju.
Eiropā pastāv Dublinas konvencija, kas ļauj valstīm sūtīt imigrantus uz tām valstīm, no kurienes tie ir ieradušies. Bieži vien tas bija nodot imigrantus citām Eiropas valstīm. Tomēr tagad Eiropas valstis tā dara mazāk, jo tādā gadījuma bēgļi nonāktu Grieķijā un Itālijā un citās Vidusjūras valstīs, kuras nespētu galā ar tik lielu bēgļu skaitu. Jo īpaši tā rīkojas Skandināvijas valstis.
Ģēģere uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir cīnīties ar cilvēku tirgoņiem, kuri bēgļus pārved uz citām Eiropu.
Viena no svarīgākajām lietām ir cīnīties pret cilvēku tirgoņiem jeb tiem, kas organizē šos braucienus (..) Viņi absolūti neinteresējas par šo cilvēku dzīvībām," norāda Ģēģere.
Eiropas institūcijas, kad bēgļi ieradušies, mēģina noskaidrot, kam viņi ir maksājuši par braucienu un kas viņus ir pārveduši. „Lielākā daļa no tiem [cilvēku tirgoņiem] neatrodas Eiropā, bet gan tranzītceļā uz Eiropu," skaidro Ģēģere, norādot, ka viņus nav viegli dabūt rokās. Tiesa, ik pa laikam kāds no viņiem tomēr tiek notverts.
Eiropā arī pastāv programma, kas palīdz imigrantiem atgriezties viņu dzimtenēs. Arī Latvijā ANO Starptautiskās migrācijas biroja palīdz iebraucējiem. „Palīdzam cilvēkiem izbraukt no Latvijas," saka Ģēģere. Šī programma ir gandrīz visās ES valstīs. Latvija mājās gada laikā palīdz atgriezties ap 100 cilvēkus, kamēr citās valstīs šāds skaitlis ir ik mēnesi. „Cilvēki saprot, ka viņiem šajā valstī vairs nav cerību," skaidro Ģēģere.
Šī programma arī palīdz ne tikai atgriezties mājās, bet palīdz uzsākt tālāk savu dzīvi jau dzimtenē. Tiesa, naudas summas, ko Eiropa velta viena imigranta aizvešanai uz dzimteni, diez vai atsver naudas summu, ko bēgļi iepriekš samaksājuši tiem, kas viņus Eiropā ir ieveduši, norāda migrācijas organizācijas pārstāve.
Vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Vidusjūrā pie Lampedūzas salas krastiem apgāzās kuģis ar imigrantiem. Precīzs noslīkušo skaits nav zināms, taču šobrīd viņu skaits pārsniedz 300.
Tomēr vēl pirms šīs traģēdijas ES ilgstoši meklē risinājumu„imigrantu jautājumiem, domājot, kā kontrolēt viņu iebraukšanu Eiropā.
