Šis spriedums nosaka, ka Eiropas Savienība (ES) iejaukusies valsts likumdošanā par daudz, lai gan pats princips, ka tiek vākti dati, nav nepareizs, bet jautājums ir, cik daudz datu jāvāc un cik ilgi jāuzglābā.
Viņa uzsvēra, ka direktīva saskaņā ar tiesas lēmumu ir pretrunā cilvēktiesību ievērošanas principiem, īpaši ņemot vērā to, ka ES personas dati ir ļoti nozīmīgs jautājums.
Direktīva paredzēja, ka telefonu pakalpojumu un interneta pakalpojumu sniedzējiem divu gadu laikā bija jāuzglabā informācija par pakalpojumiem – e-pastiem, telefona zvaniem datu pārraidēm. Dati bija jāglabā, lai drošības iestādēm būtu pieeja šai informācijai.
„Tā ir informācija par 500 miljoniem ES pilsoņu, par visu ko mēs darām elektroniskajos sakaros, [..] tādēļ vien, ka valsts to prasa,” norādīja Austere.
Austere gan sacīja, ka operatori glabā šādu informāciju, bet ne ilgstoši, piemēram, glabā informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, lai sagatavotu rēķinus un sekotu līdzi tam, vai rēķini samaksāti.
Tiesa secināja, ka direktīvā paredzētais apjoms un veids, kā datus glabā, un kārtība, kā tos varēs sniegt likumsargiem, bija nesamērīgs, skaidroja Austere.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības Tiesa atzinusi par nepieņemamu līdzšinējo datu saglabāšanas direktīvu, kas lika telekomunikāciju uzņēmumiem glabāt privātos datus drošības iestāžu vajadzībām. Tiesa lēmusi, ka direktīva ir pretrunā ar privāto datu aizsardzības un privātās dzīves neaizskaramības pamatprincipiem.
Direktīva tika pieņemta, lai atvieglotu cīņu pret terorismu pēc asiņainajiem 2006.gada Londonas un Madrides terora aktiem.
Taču tagad tā pārskatīta saistībā ar neseno ASV spiegošanas skandālu, kurā atklājās civiliedzīvotāju izspiegošana un masveida privāto datu iegūšana specdienestu interesēs.
