ĪSUMĀ:
- Rasisma jautājumu pasaulē aktualizēja melnādainā Floida nogalināšana ASV.
- Aptauja: diskrimināciju izjuta romi, ebreji, cilvēki no Ziemeļāfrikas un Subsahāras.
- Eiropas Komisijas prezentēja rīcības plānu rasisma mazināšanai.
- Plāns 2020. līdz 2025.gadam paredz, piemēram vairāk informēt sabiedrību.
- Komisija plāno iecelt rasisma apkarošanas koordinatoru.
- EK aicina dalībvalstis maksimāli izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus.
- Komisāre: pārmaiņas ir nepieciešamas arī Eiropas Savienības institūcijās.
- EK arī sāks ikgadēju Eiropas integrācijas un dažādības galvaspilsētu izraudzīšanu.
Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova paziņojusi, ka ir pienācis laiks beigt runāt par konkrētu darbību nepieciešamību, bet ir pienācis laiks rīkoties.
Rasisma un rasu līdztiesības jautājums visā pasaulē tika aktualizēts pēc tam, kad Amerikas Savienotajās Valstīs aizturēšanas laikā tika nogalināts melnādainais Džordžs Floids.
Plašās protesta akcijas pārņēma ne tikai ASV, bet arī Eiropu. Lai arī diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ Eiropas Savienībā ir aizliegta, tā joprojām eksistē, un vairāk nekā puse eiropiešu uzskata, ka diskriminācija viņu valstī ir plaši izplatīta.
Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras datiem 45% Ziemeļāfrikas izcelsmes cilvēku, 41% romu un 39% Subsahāras Āfrikas izcelsmes cilvēku ir saskārušies ar šādu diskrimināciju. 11% ebreju ir izjutuši diskrimināciju tāpēc, ka ir ebreji.
Šī spriedze ir raisījusi arī bažas par to, ka pašreizējā tiesiskā aizsardzība pret rasu, reliģisku vai etnisku diskrimināciju netiek efektīvi īstenota.
Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova, kas atbildīga par vērtībām un caurskatāmību, norādījusi, ka jaunais rīcības plāns šobrīd ir īpaši nepieciešams.
“Mēs esam sasnieguši atskaites punktu. Mēs esam redzējuši naidu protesta akcijās visā pasaulē un arī Eiropā. Tā nav pirmā un, visticamāk, nebūs arī pēdējā reize. Taču mēs ceram, ka šoreiz ar lielākām pūlēm mēs Eiropā varam mainīt straumes virzienu. Mūsu piedāvātais rīcības plāns paredz konkrētas darbības,” uzsvēra Jourova.
ES Rīcības plānā pret rasismu 2020. līdz 2025.gadam ir izklāstītas vairākas darbības rasisma apkarošanai, izmantojot ne tikai ES tiesību aktus, bet arī citus līdzekļus. Piemēram, informētības palielināšanu un rasu un etnisko stereotipu izskaušanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, izglītību, kultūru un sportu, un uzlabotu tādu datu vākšanu, kas sadalīti pēc etniskās vai rasu izcelsmes.
Komisija plāno iecelt rasisma apkarošanas koordinatoru un sāks regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām, tiekoties vismaz divas reizes gadā. Eiropas Komisija arī aicina dalībvalstis maksimāli izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši finansējumu, kas pieejams no nākamā ES ilgtermiņa budžeta un "Next Generation EU".
Vera Jourova gan piebildusi, ka pārmaiņas ir nepieciešamas arī Eiropas Savienības institūcijās.
“Daudzveidība Eiropas Komisijā nav pietiekama. Arī daudzveidība Eiropas institūcijās nav pietiekama. Mēs to centīsimies mainīt, uzlabojot mūsu darbā pieņemšanas politiku, sniedzot cilvēkiem lielākas iespējas Eiropas institūcijās. Atzīstot situāciju, kurā mēs kā Eiropas likumdevēji esam, mēs vēlamies, lai to atzītu arī Savienības dalībvalstis. Tām būtu jāizstrādā nacionālie rīcības plāni pret rasismu un rasu diskrimināciju. Mēs vēlamies, lai savu lomu spēlētu arī uzņēmēji, veicinot daudzveidību arī savās nozarēs.
Ir pienācis laiks beigt runāt par to, kāpēc mums ir jārīkojas. Ir pienācis laiks rīkoties,” uzsvēra Vera Jourova.
Sagaidāms, ka turpmākajos gados Eiropas Komisija arī sāks ikgadēju Eiropas integrācijas un dažādības galvaspilsētu izraudzīšanu, bet 2021.gada pavasarī paredzēts sarīkot arī samitu pret rasismu.
