Ar enerģētikas drošības likumu kopumu EK klajā nāca pirms nedēļas, un tie paredz plašu pasākumu spektru - ļaus dalībvalstīm piekļūt sašķidrinātajai dabasgāzei kā alternatīvam gāzes avotam, mudinās Eiropu vēl ciešāk saslēgties kopējā tīklā, lai valsts valsti varētu atbalstīt enerģijas krīzes gadījumā, vienlaikus lielāku varu un uzraudzību piešķirs Briselei, kuru dalībvalstīm būs pienākums informēt par ikvienu jaunu gāzes piegāžu līgumu, pirms vēl tas noslēgts.
Ikviens no šiem un citiem punktiem jau tagad izraisījis plašu viļņošanos arī Eiropas Parlamentā, kur saskaņā ar ierasto procedūru Eiropas Komisijas priekšlikumi būs jāvētī un jāatbalsta, pirms tie varēs stāties spēkā.
Kritiku jau pauduši zaļo frakcijas deputāti, kas norādījuši uz pārāk lielu koncentrēšanos uz fosilo enerģiju un netic, ka gāze būs tilts pārejai uz atjaunojamajiem resursiem.
„Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir lielāka vieta atjaunojamajām enerģijām un tāda Eiropas Komisija, kas pasaka, ka mums obligāti nav nepieciešamas tik milzīgas investīcijas joprojām fosilajās enerģijās,” uzskata zaļo deputātu pārstāvis Klods Turmes no Luksemburgas.
Vides komisārs Ariass Kanjete no Spānijas gan skaidrojis deputātiem, ka likumu uzdevums nav mudināt lietot gāzi vēl vairāk, bet gan gluži otrādi, daudz gudrākā un efektīvākā veidā. Komisāra sacīto apstiprinājusi arī komisijas pārstāve Anna Kaisa Itkonena, uz zaļo kritiku atbildot, ka gāzi nevar izslēgt vienas nakts laikā, tā kā to turpina lietot ievērojams skaits dalībvalstu:
„ Šis ir tilts starp oglēm un atjaunojamo enerģiju. Mēs joprojām paliekam optimistiski, pragmatiski, taču arī ļoti, ļoti reālistiski, apzinoties, ka vienas nakts laikā izmaiņas nav iespējamas, tā kā mums ir dalībvalstis, kuras joprojām ļoti daudz lieto gāzi. Lai būtu droši, ka mēs dodamies efektīvas enerģijas izmantošanas virzienā, mums ir nepieciešami moderni, jauni likumi.”
Deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš, kurš strādā Eiropas Parlamentā Enerģētikas komitejā, norāda, ka patlaban ļoti liels izaicinājums ir tas, ka Eiropas Savienība ir atkarīga no enerģijas importa un īpaši no monopolista „Gazprom”. Atbrīvošanās tieši no šīs situācijas ir primāra, atjaunojamās enerģijas ir viens no avotiem, uzskata Kariņš:
''Atjaunojamie energoresursi neaizvietos visus avotus, gāze ir un turpinās būt svarīgs ES kopējās enerģētikas sastāvs. Galvenais ir – kādā veidā tikt galā ar faktu, ka mums vajag arvien vairāk gāzes un galvenais piegādātājs šobrīd ir Krievija, bet zinām, ka ar Krieviju ir visādas problēmas – Ukrainā utt. Tātad – kādā veidā mazināt jebkura individuālā piegādātāja – šajā gadījumā ''Gazprom'' – ietekmi uz Eiropas gāzes tirgu un cenām kopumā.''
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Eiropas Savienība patlaban ieved 65% visas nepieciešamās gāzes. Lielākais piegādātājs joprojām ir Krievija, tad Norvēģija un Alžīrija. Lai mainītu situāciju, Eiropas Savienības dalībvalstīm būs nepieciešamas miljardiem eiro lielas investīcijas savstarpēju tīklu un krātuvju veidošanā.
Par to visu turpināsies sarunas gan Eiropas Savienības institūciju, gan dalībvalstu starpā, no kuru puses, prognozējams, būs visvairāk kritikas un iebilžu.
