Savukārt Straujuma uzsver, ka valstis var izdarīt tikai tik daudz, cik tās spēj izdarīt.
Divu dienu diskusijas Madridē vēlreiz pasvītroja domstarpības, kas pastāv starp dažādām valstīm migrācijas jautājumā. Iznākot no pusdienām ar vairākiem premjeriem, tostarp Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Ungārijas premjeru Viktoru Orbanu, Spānijas premjeru Mariano Rahoju, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku, Latvijas valdības vadītāja Straujuma neslēpa, ka diskusijas ir bijušas asas.
“Valstis nevar, ja komisija vienā dienā nolemj, uzreiz nākamajā dienā to izdarīt. Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka valstīm ir arī pienākumi aizstāvēt savas robežas. Šeit mēs varam skatīties vienā vai otrā veidā uz to, ko dara Ungārijas premjers, bet viņš aizsargā savas robežas. Un to nevar teikt par visām Eiropas Savienības valstīm, kur mēs redzam, ka robežas ir vaļā,” sacīja Straujuma.
“Protams, ir labi būs solidāram, bet Eiropas Savienībai un valstīm pirmām kārtām būtu jādomā par savu cilvēku aizsardzību,” norādīja premjere.
Savukārt Junkers uzskata, ka valstīm būtu jārīkojas straujāk un ātrāk jāuzņem bēgļi apstiprinātās pārvietošanas programmas ietvaros. Dienu iepriekš Eiropas Savienības komisārs Dimitris Avramopuls netaupīja kritiku dalībvalstīm par, viņaprāt, pārāk lēnu rīcību migrācijas problēmu risināšanā. Tāpat arī armijas iesaiste Slovēnijā, lai uzturētu mieru pierobežas rajonos, neesot bijis pareizs risinājumus, sacīja Avramopuls.
“Mums ir jāsaprot viena lieta – mūsu priekšā nestāv ienaidnieki. Visām valstīm būtu ļoti vienkārši sākt izmantot armiju uz savas robežas. Bet tas nav risinājums. Armija var palīdzēt daudzās situācijās, bet ne šajā. Mēs nedrīkstam radīt priekšstatu, ka mēs esam nobijušies. Bet no otras puses, mums ir ļoti nopietni jāpastāv un jāpilda lēmumi, ko esam pieņēmuši,” sacīja Avramopuls.
Tam daļēji oponēja Ungārijas premjers Viktors Orbans, kura valdība uzbūvēja žogu uz robežas ar Serbiju un Horvātiju.
“Tikai tāpēc, ka mēs neuzskatām viņus par ienaidniekiem, mums nav jānodara sev pāri. Mūsu morālais pienākums ir atdot šiem cilvēkiem viņu mājas un valstis. Par mūsu mērķi nevar kļūt jaunā Eiropas dzīvesveida nodrošināšana šiem cilvēkiem. Tiesības uz drošību un cilvēka cieņu ir pamattiesības. Bet tiesības uz austriešu, vāciešu vai ungāru dzīves modeli nav universālas cilvēktiesības,” sacīja Orbans.
Eiropas Tautas partijas pārstāvji atbalstīja arī savu nostāju migrācijas problēmu risināšanā. Pēc garām diskusijām no šī dokumenta ir izsvītrota prasība izveidot pastāvīgu bēgļu pārvietošanas mehānismu, kas tiktu iedarbināts arī nākotnēs krīžu situācijās.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”), kurš kongresā darbojās komitejā, kas izstrādāja šo dokumentu, sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka diskusijas ir bijušas smagas. Sākumā balsis sadalījās uz pusēm, un tikai ar otro piegājienu priekšlikums par pastāvīgām kvotām tika noraidīts. Tas ir politisks sitiens šīs partiju grupas biedram Junkeram, kurš ir viens no kaismīgākajiem mehānisma aizstāvjiem.
Junkers svētdien Briselē ir sasaucis Vācijas, Austrijas un vairāku Balkānu valstu premjerus, lai apspriestu, kā labāk tikt galā ar bēgļu plūsmu, kas turpina virzīties caur šo reģionu. Komisija uzskata, ka situācija ir pasliktinājusies. Tādēļ būtu jāsaprot, kā varētu veiksmīgāk īstenot jau pieņemtos lēmumus un par ko vēl varētu būt nepieciešams vienoties.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības amatpersonas iepriekš norādīja - tikai dažas nedēļas pēc tam, kad patvēruma meklētāju pārvietošana no Itālijas un Grieķijas ir uzsākta, šis plāns draud izgāzties. Šonedēļ uz jaunām mītnes zemēm bija paredzēts nogādāt 100 imigrantus, un Eiropas valstis pagaidām nav gatavas uzņemt vairāk ieceļotāju.
Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
