"Es apstiprinu, ka eirogrupa ir gatava palīdzēt Kiprai tās reformu centienos, un atkārtoti apliecinu eirogrupas [pirmdien pausto] nostāju" samazināt plānotā nodokļa ietekmi uz mazajiem noguldītājiem, otrdienas vakarā paziņoja eirogrupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Dijselblūms.
Eirozona un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien panāca vienošanos par 10 miljardu eiro (septiņu miljardu latu) aizdevuma piešķiršanu Kipras ekonomikas glābšanai. Lai samazinātu summu, kas jāpiešķir starptautiskajiem aizdevējiem, Kipras bankās esošos noguldījumus bija paredzēts aplikt ar vienreizēju nodokli, tādējādi iegūstot 5,8 miljardus eiro (četrus miljardus latu).
Pēc likumprojekta noraidīšanas parlamentā Kiprai jāatrod cita iespēja, kā iegūt 5,8 miljardus eiro.
Dijselblūms neizteicās par tālāku palīdzību, ko eirozona varētu piedāvāt Kiprai, bet vēlāk paziņoja Nīderlandes raidsabiedrībai NOS, ka Kipras ziņā ir spert nākamo soli.
Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka starptautiskais aizdevums nevar pārsniegt 10 miljardus eiro, citādi Kipras parāda slogs nebūtu ilgtspējīgs. Ja šis aizdevums būtu lielāks, "tad viņi [Kipra] vairs nespētu atmaksāt parādu un nebūtu nekādas izejas," sacīja Dijselblūms. "Es izsaku dziļu nožēlu par Kipras lēmumu, bet bumba vēl arvien ir viņu laukumā," viņš piebilda.
Vācija, kas ieņēmusi ļoti stingru nostāju Kipras glābšanas jautājumā, izteica nožēlu par Kipras parlamenta balsojumu un brīdināja neizvēlēties vieglo variantu.
"Pašlaik [Kipras] parāds ir pārāk liels ...tas ir jāsamazina," televīzijas intervijā sacīja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Viņš brīdināja nepieņemt "bezatbildīgus risinājumus" un sacīja, ka "situācija ir nopietna, bet tā nedrīkst novest mūs līdz bezjēdzīgu lēmumu pieņemšanai".
Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka turpinās sniegt finansiālu atbalstu Kipras bankām, lai dotu visām pusēm vairāk laika atrast izeju no strupceļa, kuru radījis Kipras parlamenta balsojums.
Pret likumprojektu nobalsoja 36, bet par - 19 deputāti.
Jaunākais likumprojekta variants paredzēja, ka ar nodokli netiktu aplikti banku noguldījumi, kuru summa ir mazāka par 20 000 eiro (14 000 latu). Likumprojektā teikts, ka noguldījumi no 20 000 līdz 100 000 eiro (no 14 000 līdz 70 000 latu) jāapliek ar 6,75% nodokli, bet noguldījumi, kas lielāki par 100 000 eiro, ‒ ar 9,9% nodokli.
Kipras prezidenta Nika Anastasiada birojs paziņoja, ka viņš "pilnīgi respektē" parlamenta lēmumu un ka viņam bijusi "konstruktīva" telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ir ziņots, ka Kipra sarunās ar Krieviju mēģina atrast alternatīvu finansējumu.
Sākotnēji bija plānots, ka visiem noguldījumiem Kipras bankās, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), tiktu piemērots 9,9% nodoklis, bet noguldījumiem, kas mazāki par 100 000 eiro, - 6,75% nodokli. Šis nodoklis tiktu attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem. Kipras bankās ir daudz lielu nerezidentu noguldījumu no Krievijas, un tiek uzskatīts, ka Kipra ir viens no lielākajiem Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem.
Eirozonas valstu finanšu ministri pirmdien aicināja neattiecināt uz mazajiem noguldītājiem bankās esošo noguldījumu aplikšanu ar šo vienreizējo nodokli.
