Civilā aizsardzība un humānā palīdzība ir galvenie Eiropas Savienības instrumenti tūlītējai reaģēšanai uz krīzes situācijām. Tādēļ Eiropas Komisijas izveidoto Ārkārtas reaģēšanas centru varētu dēvēt par jauno Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānisma sirdi. Tā virsuzdevums ir veicināt valstu sadarbību aizsardzības un palīdzības jomā lielu katastrofu gadījumos. Papildus 27 bloka dalībvalstīm, centram pievienojusies arī Horvātija, Maķedonija, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Paredzēts, ka iesaistīto valstu valdošās un glābšanas institūcijas apvienos pieredzi un padarīs savstarpēji pieejamus ekonomiskos, sociālos un militāros resursus, kas var būt nepieciešami katastrofu pārvaldībā. Tāpat plānots izstrādāt dažādu krīzes situāciju un to novēršanas scenārijus, piemēram, izmantojot simulāciju tehnoloģijas, satelīta fotouzņēmumus un agrīnās brīdināšanas sistēmas.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu Ārkārtas reaģēšanas centra atklāšanas konferencē norādīja, ka civilās krīzes situācijas arī mūsdienu tehnoloģiskā progresa laikmetā ir izplatīta parādība - Eiropā dažādās katastrofās ik gadu iet bojā vidēji 10 000 cilvēku un tiek nodarīti aptuveni 15 miljardu eiro lieli zaudējumi. Viņaprāt, jaunais centrs šo statistiku spēs uzlabot.
„Šis centrs ir lielisks piemērs tam, kā valstu solidaritāte rada pievienoto, praktisko un materiālo vērtību Eiropas un tās partnervalstu iedzīvotājiem, viņu drošībai, jo problēmas tiek risinātas kopā. Protams, mēs izmantosim arī iepriekšējo 10 gadu pieredzi civilās aizsardzības jomā - sākot ar traģisko, tā dēvēto, sarkano dubļu katastrofu Ungārijā un sprādzieniem jūras kara flotes bāzē Kiprā, līdz pat cunami nelaimei Āzijā un zemestrīcei Haiti,” saka Barrozu.
Barrozu viedoklim pievienojas arī Eiropas Savienības Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva. Viņa uzskata, ka labi organizēts aizsardzības mehānisms ir būtiska daļa no glābšanas pasākumiem:
„Pēdējo gadu laikā mēs esam pārbaudījuši civilās aizsardzības mehānisma darbību caur aptuveni 180 gadījumiem, kad Eiropā vai citviet pasaulē ir notikusi liela katastrofa. Esam secinājuši, ka koordinēta sadarbība izglābj pēc iespējas vairāk dzīvību un ļauj prognozēt potenciālās briesmas. Manuprāt, tikai apvienojot spēkus, mēs varam mazināt iespējamo nelaimes gadījumu skaitu nākotnē un spiedienu uz budžetu.”
Ārkārtas reaģēšanas centrs darbosies 24 stundas diennaktī un spēs tikt galā ar vairākām vienlaicīgām ārkārtas situācijām dažādās laika zonās. Turklāt nepieciešamības gadījumā palīdzību paredzēts sniegt arī trešās pasaules valstīm.
