LSM.lv publicē vēstījuma tekstu pilnā apjomā:
18 ārlietu ministru kopīgs viedoklis par nesodāmības apkarošanu attiecībā uz Sīrijā izdarītajiem noziegumiem (2021. gada 31. marts)
“Pirms desmit gadiem miljoniem sīriešu izgāja Daras, Alepo un Damaskas ielās, pieprasot demokrātiju un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Režīma vardarbīgā reakcija radīja vienu no noziedzīgākajām un smagākajām humanitārajām krīzēm kopš Otrā pasaules kara, kura desmitgades laikā paņēmusi vairāk nekā 400 000 dzīvību un izraisījusi neskaitāmus cilvēktiesību pārkāpumus.
Vairāk nekā pusei Sīrijas iedzīvotāju bija jāatstāj mājas, un pāri par sešiem miljoniem ir pametuši dzimteni, lai izbēgtu no režīma zvērībām. Desmitiem tūkstoši pakļauti piespiedu pazušanai, ģimenēm paliekot pilnīgā neziņā par viņu likteni vai atrašanās vietu.
Mēs neklusēsim
Sīrijas režīms ir atkārtoti izmantojis ķīmiskos ieročus pret savu tautu, kā to neapšaubāmi pierādījušas Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW). Režīms ir konsekventi atteicies sniegt paskaidrojumus starptautisko izmeklētāju grupām. Taču režīma realizēto ķīmisko uzbrukumu upuri ir gatavi liecināt par redzēto un pārciesto.
Mēs neklusēsim, redzot Sīrijā notikušās zvērības, par ko galvenokārt ir atbildīgs režīms un tā atbalstītāji ārvalstīs. Daudzus šos noziegumus, tostarp "Daesh" un citu bruņotu grupējumu izdarītos, varētu pielīdzināt kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Katra pienākums ir apkarot nesodāmību un pieprasīt atbildību par Sīrijā izdarītajiem noziegumiem, lai kurš arī būtu vainīgs.
Te ir runa par taisnīgumu pret upuriem. Ņemot vērā noziegumu smagumu, mēs turpinām aicināt, lai Starptautiskajai krimināltiesai būtu atļauts izmeklēt Sīrijā iespējami izdarītos noziegumus un saukt vainīgos pie atbildības. Lai dotu pretsparu stratēģijai, ko piekopj tie, kuri kavē ANO Drošības padomi nodot lietas Starptautiskajai krimināltiesai, mēs darbojamies, lai nodrošinātu faktu dokumentēšanu, pirms tos izskata kompetenti tiesneši.
Tādēļ mēs atbalstām Starptautiskā objektīvā un neatkarīgā mehānisma (International Impartial and Independent Mechanism) izveidi, kurš apkopotu un saglabātu pierādījumus turpmākai tiesvedībai. Šiem centieniem ir liela nozīme. Mēs atbalstām arī Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas darbu, kura dokumentē cilvēktiesību pārkāpumus Sīrijas konflikta laikā.
ES sankcijas pret režīmu
Ir būtiski nekavējoties izbeigt šos pārkāpumus, kas ir tik pamatīgi dokumentēti. Esam stingri nolēmuši ieviest arī visas starptautiskās normas, lai aizsargātu visu sīriešu tiesības, kā to pierāda Nīderlandes nesen ierosinātā iniciatīva, lai sauktu Sīriju pie atbildības par ANO Konvencijas pret spīdzināšanu pārkāpumiem. Šajā jautājumā liela nozīme ir nacionālajām tiesām, dažas no kurām jau sākušas tiesvedību.
Vairākās mūsu valstīs jau sākta kriminālvajāšana pret tiem, kuri izdarījuši noziegumus, un pasludināti galīgie spriedumi. Jau 2016. gadā Zviedrijas tiesas sāka kriminālvajāšanu pret smagiem Sīrijā izdarītiem noziegumiem. Pagājušomēnes Koblencas tiesa Vācijā pasludināja pirmo vēsturisko spriedumu pret bijušo Sīrijas izlūkdienesta darbinieku par līdzdalību noziegumos pret cilvēci. Tiesas procesi notiek arī Francijā, un Parīzē nesen iesniegts prasības pieteikums par Sīrijas režīma veiktajiem ķīmiskajiem uzbrukumiem savas valsts iedzīvotājiem.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi mērķtiecīgas sankcijas pret režīmam pietuvinātām fiziskām un juridiskām personām, kas atbildīgas par represijām pret Sīrijas tautu.
Mēs noraidām režīma apgalvojumus, ka Sīrijas iedzīvotāju ciešanas ir šo sankciju sekas. Pašreizējo ekonomisko krīzi, kas ietekmē sīriešus, ir izraisījusi režīma klaja nevērība pret ekonomiku un tās slikta pārvaldība.
Jāsoda par ķīmisko ieroču izmantošanu
Mums šobrīd jārod risinājumi traģēdijai, kas saistīta ar aizturētajiem un vairāk nekā 100 000 bezvēsts pazudušo. ANO ir svarīgi veltīt visus spēkus, lai panāktu konkrētus rezultātus, pirmkārt jau no Sīrijas režīma puses.
Nesodāmības apkarošana nav tikai principa jautājums, tā ir arī morāla un politiska prasība un starptautiskās sabiedrības drošības jautājums. Ķīmisko ieroču izmantošana jebkuros apstākļos ir drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Reaģējot uz ķīmiskajiem uzbrukumiem, esam mobilizējuši visas atbildīgās iestādes, kas uzrauga ķīmisko ieroču aizlieguma normu izpildi. OPCW ekspertu grupas ir veikušas pilnībā neatkarīgu izmeklēšanu.
Lai pabeigtu šo nozīmīgo darbu, esam izveidojuši Starptautisko partnerību pret ķīmisko ieroču nesodītu izmantošanu, kurā apvienojušās 40 valstis un Eiropas Savienība. Šī iniciatīva ir sniegusi iespēju nosodīt tos, kas iesaistīti ķīmisko ieroču izstrādē un izmantošanā. Un mēs nerimsimies, līdz viņi nebūs saņēmuši sodu par saviem noziegumiem.
Visbeidzot, nesodāmības apkarošana ir ilgstoša miera priekšnoteikums Sīrijā. Ja pilnīgi un pārbaudāmi netiks pārtraukti cilvēktiesību pārkāpumi un aizskārumi, Sīrijas tautai nākotnē nav paredzamas pozitīvas pārmaiņas. Nenodrošinot atbildību par izdarītajiem noziegumiem, Sīrija nespēs labot pagātnes kļūdas.
Atjaunot stabilu, mierīgu Sīriju
Mēs augstu vērtējam cilvēktiesību aizstāvju, nevalstisko organizāciju darbinieku un pilsoniskās sabiedrības varonīgos centienus, viņiem riskējot ar dzīvību, lai atklātu patiesību par Sīrijā izdarītajiem noziegumiem. Mēs piedāvājam viņiem aizsardzību, kur tas iespējams, un mūsu tieslietu sistēmas aktīvi darbojas, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainīgi smagos noziegumos.
Pilnībā jāatklāj šajā vardarbības desmitgadē notikušais. Ir būtiski nodrošināt taisnīgumu pret cietušajiem, lai saskaņā ar ticamu un dzīvotspējīgu politisku risinājumu, kas paredzēts ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 2245, varētu atjaunot stabilu, mierīgu Sīriju.
Mūsu valstis ir apņēmušās nodrošināt, lai kara noziedznieki un spīdzinātāji nepaliktu nesodīti. Viņu noziegumi nenomāks Sīrijas tautas cieņas un taisnīguma centienus.”
Vēstījumu parakstījuši 18 Eiropas Savienības dalībvalstu – Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Īrijas, Itālijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas – ārlietu ministri.
