Šo soli apsveica arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš bija ieradies uz ES aizsardzības ministru sanāksmi.

"Tas papildinās to, ko NATO sabiedrotie jau dara. Ir svarīgi, ka mēs nodrošinām vēl apmācību, jo ukraiņi izcīna asiņainu un smagu kauju,"

sacīja Stoltenbergs. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopumā līdz šim piegādājušas Ukrainai ieročus un militāro aprīkojumu vismaz astoņu miljardu eiro vērtībā, bet tas ir aptuveni 45% no tā, ko piegādājušas ASV.

ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels uzsvēra, ka Eiropas drošības ainava mainās un tai līdzi jāmainās arī Eiropas aizsardzības spējām, tās jāpalielina. Lai atjaunotu patukšotos bruņojuma krājumus, Eiropas Komisija piedāvā dalībvalstīm veikt kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā.

Eiropas aizsardzības aģentūras veiktā analīze liecina, ka 2021. gadā Eiropas izdevumi aizsardzībai pieauguši par 6% jeb 214 miljardiem eiro (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un līdz 2025. gadam tie pieaugs vēl par 70 miljardiem.

Aģentūra identificē skaidru risku, ko rada izolēti aizsardzības izdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā, it īpaši, ja tiek dota priekšroka atsevišķiem, ārpus ES esošajiem iepirkumiem.

Otrs iemesls satraukumam ir tas, ka sadarbība aizsardzības jomā joprojām Eiropā ir izņēmums, nevis norma – tikai 18% no visiem ieguldījumiem aizsardzības programmās tiek veikti sadarbībā ar citām ES valstīm. Dalībvalstis savukārt saka, ka Eiropas sadarbības pieejas ir laikietilpīgākas un sarežģītākas, un bieži vien izvēlas valsts risinājumus vai piegādātājus ārpus ES.