Vācija, Vācija, Vācija… un vēlēšanas - tas pēdējās dienās un īpaši šajā nedēļas nogalē nodarbina daudzu eiropiešu prātus. Kā raksta portāls „Euractiv.com"- dažādu Eiropas Savienības valstu gaidas attiecībā uz vēlēšanu iznākumu atšķiras, bet, kad Berlīnē būs izveidota koalīcija, tad kopiena beidzot varēs atgriezties pie svarīgu jautājumu izskatīšanas. Pēdējos mēnešos vairāki no tiem nolikti „aizkrāsnē".
Kā raksta beļģu „Le Soir" - balsojuma rezultāti noteiks toni Eiropas debatēs nākamajos mēnešos, un varbūt pat gados. Bet kreisi liberālais laikraksts Austrijā „Profil" komentē, ka Eiropas labad cer uz tā sauktās lielās koalīcijas izveidi. Laikraksts uzskata, ka kancleres Angelas Merkeles politika ir pārāk orientēta uz pašu Vāciju, un sociāldemokrātu iesaistīšana šo gultni varētu nedaudz mainīt.
Spāņu „El Pais" vērtē, ka, neatkarīgi no iznākuma, attiecībā uz taupības pasākumu politiku nekas daudz nemainīsies. Pavisam noteikti, ja pie varas paliks pašreizējā kristīgo un liberālo demokrātu koalīcija, bet nedaudz, ja valdībā iekļūs sociāldemokrāti. Arī viņi stingri iestājas par nepieciešamību sabalansēt finanses, tomēr sliecas vairāk uzsvara likt uz ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu, vērtē „El Pais."
Nīderlandes liberālais laikraksts „NRC Handelsblad" komentē, ka Eiropas politikā Vācija ir kļuvusi pārāk dominanta, un Francija nonākusi otrajā plānā. Izdevums norāda, ka Eiropas projekta pamatā ir abu valstu līdzvērtība. Bet, „ja Vācija saka, kas jādara Francijai, Eiropa ir ‘kaput’", brīdina laikraksts. Tas gan norāda, ka Merkele šādu situāciju nemaz nevēlas un dara visu, lai to mainītu.
Savu vietu Eiropas presē šonedēļ ieņēmusi arī Grieķija. Šonedēļ Atēnās neonacistu partijas „Zelta Rītausma" piekritējs nogalināja antifašistu aktīvistu, hiphopa dziedātāju Pavlu Fisu. Eiropas Parlamenta deputāts Hanness Svoboda paziņoja - ja Atēnas nevar ierobežot neonacistu partiju, tad Grieķijas Eiropas Savienības prezidentūra, kas tai rotācijas kārtībā jāuzņemas janvārī, būs „nepieņemama." Kipras portāls „Politis" gan raksta, ka kopienas diplomāti Svobodas izteikumu par prezidentūru aicina neuztvert nopietni. Tomēr skepsi pauduši arī divi Vācijas parlamenta deputāti. Laikraksts „Bild" vēsta, ka viņi aicina Grieķiju „brīvprātīgi atteikties no prezidentūras" un pauž uzskatu, ka Atēnām, lai segtu ar to saistītās izmaksas - aptuveni 100 miljonus eiro -, var nākties lūgt vēl vienu aizdevumu.
