ĪSUMĀ:
- EP debatēs – Krievijas rīcība pie Ukrainas robežas, Navaļnijs, konflikts ar Čehiju.
- EP deputāti skarbi vērtē ES politiku pret Krieviju, aicina uz stingru nostāju.
- Izskan arī, ka tas nav ES interesēs, bet ieroču ražotāju un ASV interesēs.
- Borels: Attiecībās ar Krieviju jābūt gataviem ilgam, smagam periodam.
Krievija vienmēr izraisa spilgtas emocijas – tā izteicās viens no deputātiem. Lielākā daļa no debatētājiem bija no Austrumeiropas un Centrāleiropas, daudzi kritizēja Eiropas bezzobaino nostāju pret Krieviju. Katrs trešais vai ceturtais pieminēja Krievijas gāzes vadu “Nordstream 2” un pauda sašutumu, ka ES dalībvalsts Vācija atbalsta šādas antieiropeiskas investīcijas.
Daži to skaidroja kā Eiropas vājuma pazīmi. Daudzi uzsvēra, ka Eiropas galvenā problēma ir ticamība.
“Eiropas Savienībai nav Krievijas politikas. Labākajā gadījumā tā ir šizofrēniska. No vienas puses, Eiropa ierobežo sevi ar mutisku nosodījumu par Krievijas regulāro agresiju un pārkāpumiem. Tas sniedz morālu komfortu, bet tam nav ietekmes. Šī nostāja ir liekulības pilna.
No otras puses, Eiropa atsakās noteikt efektīvas sankcijas un turpina biznesu, kā ierasts,” pauda EP deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Volskis.
EP deputāts no Īrijas Miks Voliss savukārt jautāja: “Kura interesēm kalpo mūsu anti-Krievijas retorika? Krievijas iedzīvotāju? Nē. Eiropas iedzīvotāju? Nē. Tas ir NATO, ieroču ražotāju un ASV imperiālisma interesēs.”
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka “vadošajām Eiropas valstīm jāvienojas piešķirt Ukrainai rīcības plānu dalībai NATO – kā tas tika apsolīts Bukarestē 2008. gadā. Mums jāpalīdz arī Ukrainai militāri”.
Bet Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels secināja, ka “attiecībās ar Krieviju mums jābūt gataviem ilgam, smagam periodam”.
Uzrunājot deputātus, Borels bija visai pesimistisks par attiecībām ar Krieviju. Viņš arī izteicās, ka ir "satraucoša tendence", ka Kremlis "izvēlas apzināti padziļināt konfrontāciju ar Rietumiem".
