ES ekonomikas svārstības Covid-19 ierobežojumu dēļ
Kā jaunākajā Eiropas Savienības ekonomikas rudens ziņojumā norāda par ekonomiku atbildīgais komisārs Paolo Džentiloni, lai arī laika posmā no jūlija līdz septembrim Eiropas Savienības ekonomikā ir piedzīvots neprognozēti liels 12,7% kāpums, kopumā Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts šajā gadā būs samazinājies par aptuveni 7,4%, bet eirozonā šis skaitlis pat ir nedaudz augstāks – 7,8%.
Taču prognozes liek optimistiski skatīties uz nākotnes izaugsmi, kas 2021. gadā būs nedaudz lielāka par 4%, bet vēl gadu vēlāk – nedaudz virs 3%. Šīs prognozes ir par vairākiem procentiem zemākas, nekā tika paredzēts vēl šī gada jūlijā. Tāpēc Džentiloni uzsver, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk vienoties par Eiropas Savienības Covid-19 atkopšanās fondu, lai tas varētu efektīvi sākt darboties jau nākamā gada sākumā. Vienlaicīgi gan komisārs brīdina – ja pandēmija padziļināsies, situācija var kļūt daudz sarežģītāka, novedot pie jauniem uzņēmumu bankrotiem, traucējumiem piegāžu ķēdēs un ilgtermiņa bezdarba.
"Pandēmija 2020. gada pirmajā pusē ir radījusi lielāko recesiju Eiropas Savienības vēsturē, apsteidzot arī lielās finanšu krīzes rādītājus.
Šai lejupslīdei, kas nebija vienāda dalībvalstu vidū, sekoja spēcīgs atspēriens trešajā ceturksnī. Un tas viss, pateicoties ierobežojošajiem pasākumiem. Pēdējo nedēļu laikā mēs redzam pandēmijas aktivizēšanos un arī jaunus ierobežojumus. Ekonomiskais atspēriens tika pārtraukts, un izaugsme ceturtajā ceturksnī apstāsies, lai atkal palielinātos nākamā gada sākumā," sacīja Džentiloni.
Trūkumi ES valstu sadarbībā terorisma apkarošanai
Nu jau ar zināmu regularitāti Eiropas Savienības valstu ielās atgriežas teroristi, no kuru rokas iet bojā cilvēki. Sākotnēji Francija, pēc tam arī Austrija ir kļuvušas par pēdējiem upuriem. Šīs nedēļas laikā arī pie Eiropas Savienības ēkām Briselē karogi tika nolaisti pusmastā, paužot solidaritāti ar bojāgājušajiem.
"Eiropas Savienībā dzīvojošo drošība, protams, ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tā ir viens no svarīgākajiem elementiem, veicinot uzticību un saliedētību mūsu sabiedrībā. Cīņa ar terorismu ir viena no prioritātēm jaunajā Eiropas Savienības drošības stratēģijā laika posmam no 2020. līdz 2025. gadam. Mēs jau esam spēruši soļus, lai pretotos terorismam visās tā formās, gan novēršot radikalizāciju, gan mazinot teroristu piekļuvi ieročiem, kā arī veicinot informācijas apmaiņu un policijas sadarbību," sacīja Eiropas Komisijas runasvīrs Kristians Vigands.
Lai arī Vigands apgalvo, ka Eiropas Savienība no savas puses ir pielikusi ievērojamas pūles, lai uzlabotu saziņu starp dalībvalstīm, tieši Vīnes gadījums ir izkristalizējis šīs sistēmas trūkumus.
Izrādījās, ka Austrijas drošības iestādes bija ignorējušas vai palaidušas garām Slovākijas vasarā izteiktos brīdinājumus par Vīnes uzbrucēja centieniem Slovākijā iegādāties munīciju.
Arī pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē 2017. gadā atklājās līdzīgi trūkumi Francijas un Beļģijas tiesībsargājošo iestāžu vidū. Un tas tikai liecina, ka arī Eiropas Savienības līmenī drošības jautājumos vēl ir daudz darāmā.
Lukašenko – skarbs pret ārstiem, kuri dodas uz ārzemēm
"Vadoties pēc saviem principiem – mēs nevienu neturēsim. Bet ir jāsaprot – ja aizbrauksi, atpakaļ neatgriezīsies! Tur paliksi un tur arī turpināsi pelnīt to lielo naudu, pēc kuras brauci.
Tie nav draudi, tā ir pavēle valdībai. Visi ir jānoliek pie vietas! Neko nevienam neliedzam, ja jau viņš vēlas lielo rubli, vai arī, ja viņam acis zaļas no valūtas palikušas," izteicies Baltkrievijas līdzšinējais vadītājs Aleksandrs Lukašenko, kura prezidenta pilnvaras būtu beigušās vakar, ja vien viņš nebūtu slepus sarīkojis savu inaugurāciju.
Šis Lukašenko vēstījums bija veltīts baltkrievu ārstiem, kuri Covid-19 pandēmijas laikā devušies strādāt uz ārzemēm, īpaši Poliju. Pēc Lukašenko vārdiem, arī pašā Baltkrievijā cīņa ar pandēmiju ir pietiekami nopietna, brīvu ārstu nav. Tieši epidemioloģiskie – nevis politiskie – apsvērumi esot patiesais iemesls, kāpēc ir slēgtas Baltkrievijas robežas ar kaimiņvalstīm. Līdzīgi skarbi izteikumi gan pret ārstiem, gan pret protesta akciju dalībniekiem pēdējā laikā izskan arvien biežāk, pašreizējam režīmam cenšoties demonstrēt savu spēku.
Tikmēr Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki ir vienojušies, ka no piektdienas arī pret Aleksandru Lukašenko un 14 citām amatpersonām tiks piemērotas Eiropas Savienības sankcijas. Līdzekļu iesaldēšana un ceļojumu aizliegums attieksies arī uz Lukašenko preses pārstāvi, administrācijas vadītāju, Valsts drošības komitejas vadītāju, Lukašenko dēlu un nacionālās drošības padomnieku Viktoru Lukašenko un citiem.
