Eiropas Komisijas vadītājs atbalsta Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers atbalsta Horvātijas pievienošanos Šengenas zonai. Ar tādu paziņojumu Junkers nāca klajā Zagrebā savas vizītes laikā. Līdz ar to ļoti iespējams, ka jau nākamgad Horvātija varētu pievienoties 22 valstu zonai, kurā, šķērsojot robežu, netiek veikta dokumentu kontrole.

Eiropas Komisijas vadītājs atbalsta Horvātijas pievienošanos Šengenas zonaiArtjoms Konohovs
    Horvātija ir Eiropas Savienības (ES) jaunākā dalībvalsts. Tā pievienojās blokam vien pirms sešiem gadiem. Horvātija tāpat kā Rumānija un Bulgārija vēl aizvien nav pievienojusies Šengenas zonai, kurā ir iespējams ceļot bez dokumentu pārbaudes.

     

    Tomēr EK priekšsēdētājs Junkers uzskata, ka Horvātija ir tam gatava, un solīja, ka EK izteiks oficiālu ieteikumu vēl tad, kad viņš ir pie varas.

    "Mēs sagatavosim ieteikumu Ministru padomei uzaicināt Horvātiju pievienoties Šengenas zonai. Horvātija ir izpildījusi visus nosacījumus, un tas reizē ir arī simbolisks atgādinājums citām valstīm, ka tas ir kopīgs mērķis un uz to ir jāvirzās. Tādēļ nevar to nemitīgi atlikt un atlikt, atstājot tikai cerību. Horvātija visu ir izpildījusi, un tādēļ mēs ierosināsim, lai tai tiktu izteikts piedāvājums pievienoties Šengenas zonai," paziņoja Junkers.

    Pašreizējais EK sastāvs darbosies vismaz līdz oktobra beigām. Tādēļ, ja viss noritēs gludi, var pieļaut, ka Horvātija varētu pievienoties Šengenas zonai jau nākamā gada sākumā.

    Tomēr vairākas Rietumeiropas valstis līdz šim ļoti piesardzīgi ir izturējušās pret jaunu dalībvalstu uzņemšanu šajā zonā. Visskeptiskākā no tām ir Nīderlande, kuras valdība turpina bloķēt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos. Atteikums lielā mērā tiek pamatots ar šaubām par Sofijas un Bukarestes spēju patiesi efektīvi kontrolēt savas robežas. Bažas izraisa arī korupcija tiesībsargājošajās struktūrās, kā arī robežsardzē un muitas dienestā.

    Nīderlandes ārlietu ministrs Stefs Bloks nesenās vizītes laikā Sofijā atkārtoja, ka viņa valsts ir pret Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai tuvākajā laikā. Tas tiek pamatots ar ievērojamu migrantu skaitu, kuri turpina ierasties Nīderlandē. Tādēļ gan robežkontrolei, gan cīņai ar korupciju un cilvēku kontrabandu esot jākļūst stingrākai.

    No tā var secināt, ka Nīderlande varētu pretoties arī Horvātijas uzņemšanai Šengenas zonā, izmantojot līdzīgus argumentus. Un, kā norāda Briseles diplomāti, Nīderlande nebūt nav vienīgā valsts, kas skeptiski raugās uz Šengenas zonas paplašināšanu. Bet pārējie izmanto aso Hāgas politiķu retoriku, lai nebūtu atklāti jākonfrontē ar Bulgāriju, Rumāniju un nākotnē, iespējams, arī ar Horvātiju.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti