Tādējādi līdz jūnija beigām ES valstīm plānots piegādāt kopumā 300 miljonus devu. Ievērojamais vakcīnu pieplūdums būšot saistīts ar vakcīnu ražotāju plāniem palielināt ražošanas apjomus un jaunu vakcīnu apstiprināšanu.
Vakcīnu deficītu varētu mazināt tas, ka ceturtdien Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) plāno pieņemt lēmumu par ASV farmācijas uzņēmuma "Johnson&Johnson" vakcīnas apstiprināšanu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija jau pasūtījusi 200 miljonus šīs vakcīnas devu ar iespēju pasūtīt vēl tikpat daudz. Komisija paziņojusi, ka apstiprināšanas gadījumā 100 miljoni devu jāpiegādā jau līdz jūnijam.
"Johnson&Johnson" vakcīnai ir divas būtiskas priekšrocības: to var uzglabāt ledusskapja temperatūrā, nevis īpašās saldētavās, tādējādi ir ievērojami atvieglota tās izplatīšana, un potēšanai pietiek tikai ar vienu devu.
Eiropas Savienībā pašlaik ir reģistrētas trīs Covid-19 vakcīnas: “Pfizer/BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca”.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pagājušonedēļ arīdzan sākusi paātrināto vērtēšanu Krievijas vakcīnai “Sputņik V”, kas daudzviet pasaulē jau tiek izmantota iedzīvotāju vakcinācijai pret Covid-19. Šāds lēmums tika pieņemts laikā, kad Eiropas Savienības valstīs pieaug neapmierinātība ar Covid-19 vakcīnu deficītu un pārāk lēno vakcinācijas gaitu.
Tāpēc vairākas ES dalībvalstis ir iepirkušas vakcīnas, kas vēl nav apstiprinātas izmantošanai ES. Ungārija un Slovākija jau ir sākušas “Sputņik V” izmantošanu, negaidot EZA lēmumu. Krievija paziņojusi, ka būšot gatava piegādāt “Sputņik V” vakcīnu 50 miljoniem eiropiešu.
Eiropas Komisija noslēgusi līgumus ar vairākiem Covid-19 vakcīnu ražotājiem par vairāk nekā 2,6 miljardu devu piegādi. Ar to pietiktu, lai savakcinētu pilnīgi visus 448 miljonus Eiropas Savienības iedzīvotāju. Taču vakcīnu piegādes pamatīgi kavējas.
ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons pagājušajā nedēļā sacīja, ka ES līdz gada beigām spēšot saražot no 2 līdz 3 miljardiem vakcīnu devu. Viņš ir pārliecināts, ka līdz vasaras beigām ES izdosies sapotēt 70% pieaugušo.
