ĪSUMĀ:
- Ungārija jau izmanto Krievijā un Ķīnā ražotās vakcīnas.
- To grasās darīt arī Čehija un Slovākija.
- Brisele noraida dalībvalstu kritiku par problēmām vakcīnu sagādē.
- Problēmas varētu mazināt "Johnson&Johnson" vakcīnas apstiprināšana.
Viens no asākajiem Briseles kritiķiem jau ilgstoši bijis Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns. Sarunā ar vācu laikrakstu „Bild” viņš atzinis, ka Ungārijas iedzīvotāju vakcinācijā jāizmanto Krievijas vakcīna „Sputņik V”, jo Eiropas Komisija nespēj nodrošināt pilsoņus ar Eiropas Savienībā reģistrētajām vakcīnām.
Kā skaidrojis Orbāns: “nav Rietumu un Austrumu vakcīnu, ir tikai sliktas un labas”.
Ungārija jau sākusi vakcinācijas programmā izmantot Krievijas piegādātās „Sputņik V” vakcīnas. Ungārija pasūtījusi divus miljonus „Sputņik V” devu, kā arī piecus miljonus Ķīnā izstrādātās vakcīnas "Sinopharm" devu.
Slovākijā briest politiskā krīze
Par ārpus Eiropas Savienības izstrādātu vakcīnu izmantošanu domā arī citas valstis. Nesagaidot Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu, Krievijas un Ķīnas vakcīnas plāno izmantot arī Čehija un Slovākija. Bratislavā pat briest politiskā krīze, jo divas koalīcijas partijas draudējušas atstāt valdību saistībā ar Slovākijas premjera Igora Matoviča vienošanos ar Krieviju par divu miljonu “Sputņik V” devu iegādi.
Pirmā šīs vakcīnas partija Slovākijā ieradās pirmdienas pēcpusdienā, un Slovākija kļūs par otro dalībvalsti aiz Ungārijas, kas savu iedzīvotāju potēšanai izmantos Krievijas vakcīnu.
Polijas prezidents Andžejs Duda nedēļas sākumā telefoniski sazinājies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un paudis savas valsts interesi iegādāties Ķīnas vakcīnas.
Savukārt Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs kritizējis Eiropas Savienības medikamentu regulatoru par gauso vakcīnu apstiprināšanas procesu. Kurcs arī uzsvēris: lai gatavotos iespējamām koronavīrusa mutācijām un izstrādātu vakcīnu “otro paaudzi”, eiropieši vairs nedrīkst būt atkarīgi tikai no Eiropas Savienības vakcīnām.
Tādēļ kanclers paziņoja, ka viņš jau ceturtdien kopā ar Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu dosies uz Izraēlu, lai vienotos par kopīgu vakcīnu ražošanas plānu un sadarbību izpētes jomā.
Brisele aizstāv savu stratēģiju
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacījuši, ka Eiropas Savienībā ražoto vakcīnu piegādes nemitīgi palielināsies visu pavasari. Pašlaik arī Eiropas Komisijas darba grupa meklē veidus, kā palielināt vakcīnu ražošanas jaudu, tostarp nosakot jaunas ražošanas vietas.
Kā norādījis Eiropas Komisijas pārstāvis Stefans Keršmakers, vakcīnu ražošana un piegāde ir projekts, kurā ir daudz šķēršļu, tomēr izstrādātā vakcīnu stratēģija uzskatāma par veiksmīgu.
Situāciju skaidroja arī galvenais Komisijas runasvīrs Ēriks Māmers:
“Eiropas Savienībā dzīvo 450 miljoni cilvēku, nevis 10 miljoni kā Izraēlā, tādēļ ir jāsaprot šī proporcija un izaicinājums. Eiropas Savienība sastāv no 27 dalībvalstīm, kurām ir ļoti atšķirīgas struktūras. Nevar paņemt vienu modeli, piedēvēt to Eiropas Savienībai un teikt, ka visiem tagad jādara tā.”
“Vakcīnu stratēģijas ir dalībvalstu atbildība. Kas attiecas uz Eiropas Savienību un atbildību, tad jau esam guvuši mācību. Nav tā, ka mēs neskatāmies, kas notiek apkārt. Bet ir lietas, par kurām atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai, un lietas, kur atbildība ir dalībvalstīm.”
Cerības uz "Johnson&Johnson" vakcīnu
Vakcīnu deficītu varētu mazināt tas, ka 11. martā Eiropas Zāļu aģentūra plāno pieņemt lēmumu par farmācijas uzņēmuma "Johnson&Johnson" vakcīnas apstiprināšanu Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija jau pasūtījusi 200 miljonus šīs vakcīnas devu ar iespēju pasūtīt vēl tikpat daudz. Komisija paziņojusi, ka apstiprināšanas gadījumā 100 miljoni devu jāpiegādā jau līdz jūnijam.
"Johnson&Johnson" vakcīnai ir divas būtiskas priekšrocības: to var uzglabāt ledusskapja temperatūrā, nevis īpašās saldētavās, tādējādi ir ievērojami atvieglota tās izplatīšana, un potēšanai pietiek tikai ar vienu devu.
Eiropas Savienībā šobrīd ir reģistrētas trīs Covid-19 vakcīnas: “Pfizer/BioNTech” ražotā vakcīna “Comirnaty”, “Moderna” ražotā vakcīna, kā arī “AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātā vakcīna.
