Eiroparlamentārieši: Eiropā jābūt vienotai pieejai cīņā ar naudas atmazgāšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu un banku darbības uzraudzība sastopas ar nopietnām problēmām visā Eiropā. Par to ir pārliecināti Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Šonedēļ Strasbūrā viņi apsprieda pašreizējo situāciju. Daudzi eiroparlamentārieši uzstāj, ka ir nepieciešama ciešāka starpvalstu sadarbība un vienota Eiropas pieeja gan banku uzraudzībā, gan cīņā ar naudas atmazgāšanu.

Eiroparlamentārieši: Eiropā jābūt vienotai pieejai cīņā ar naudas atmazgāšanu
00:00 / 03:19
Lejuplādēt
Nepietiekamā cīņa ar naudas atmazgāšanu un vāja komercbanku kontrole ir problēmas, ar kurām sastopas daudzas Eiropas valstis. To skaidri apliecināja skandāli Igaunijā, Dānijā, Nīderlandē un arī citur. Tajā pašā  laikā vairāku valstu valdības nemaz nesteidzas pārņemt savos likumos Eiropas līmenī pieņemtos noteikumus, kas padarītu prasības stingrākas.

Eiropas Savienības tieslietu komisāre Vera Jourova atgādināja, ka drīzumā pienāks laiks ieviest dzīvē jau piekto direktīvu cīņai ar naudas atmazgāšanu, bet atsevišķas valstis vēl nav pārņēmušas pat ceturtajā direktīvā ietvertos noteikumus.


"Veiksmīgs sistēmas darbs ir atkarīgs no tā, kā tās dalībniekiem piemēro noteikumus cīņai ar naudas atmazgāšanu.

Piemēram, vietējām banku uzraudzības iestādēm ir jārīkojas izlēmīgāk. Vāja uzraudzība ir viena no problēmām, ko izgaismoja atsevišķi nesenie lielie naudas atmazgāšanas skandāli.

Tāpat mēs esam konstatējuši gadījumus, kad uzraudzības iestādēm ir pārāk maz darbinieku. Tādēļ tās nav varējušas veikt klātienē pārbaudes tik bieži, cik tas būtu bijis nepieciešams, vai nav piemērojušas adekvātus sodus, kad pārkāpumi tika konstatēti," teica Jourova.

Vairāki EP deputāti ļoti kritiski vērtēja pašreizējo sistēmu cīņai ar naudas atmazgāšanu. Eiroparlamentārietis no Spānijas Luiss Garikano, kurš pārstāv grupu "Renew Europe", uzskata, ka valdībām pašreizējā sistēma ir izdevīga.

"Pašreizējā sistēma cīņai ar naudas atmazgāšanu gluži vienkārši nedarbojas. Tā neatbilst mūsdienu situācijai. Mēs esam dzirdējuši gan par resursu trūkumu, gan par likumiem, kas nedarbojas, gan par atšķirībām dažādu valstu prasībās, gan par personāla trūkumu. Reizēm ar šiem jautājumiem strādā tikai no trim līdz astoņiem cilvēkiem. Sistēma nedarbojas, jo valstis tajā nav ieinteresētas. Kad valdībām vajag naudu, tās vēlas to saņemt un ir gatavas pievērt acis, ja šī nauda nāk no nezināmiem avotiem," sacīja Garikano.

Savukārt sociāldemokrāte Nīna Gila no Lielbritānijas atgādināja, ka Eiropai ir jābūt par piemēru citiem pasaules reģioniem.

"Mēs nevaram vienkārši gaidīt nākamo lielo skandālu. Mūsu likumos ir pārāk daudz caurumu, kas sniedz iespējas noziedzniekiem un cilvēkiem, kuri vēlas apiet noteikumus. Ja mēs šeit necīnīsimies ar tādiem pārrobežu noziegumiem, kur tad to darīs?" vaicāja Gila.

Komisāre Jourova sacīja, ka pēdējos gados daudz kas ir darīts, lai stiprinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu. Turpmākos soļus spers jau nākamais Eiropas Komisijas sastāvs.

Tomēr ir skaidrs, ka ciešāka uzraudzības un kontroles dienestu starpvalstu sadarbība un pat, iespējams, jaunas Eiropas iestādes veidošana šajā jomā būs viens no nākamajiem uzdevumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti