Tas ir notikums, kas plašākai publikai, iespējams, nav tik pazīstams kā forums Davosā vai Minhenes konference, taču tur jau gadu desmitiem regulāri pulcējas dažāda ranga politiķi un eksperti no visas pasaules, lai mierīgā un nepiespiestā atmosfērā risinātu starptautiska mēroga problēmas.
Šīs konferences galvenais temats ir drošība, un īpaša uzmanība pievērsta nacionālistu kustībām un mazākumtautību tiesībām. Par to referēja arī Latvijas pārstāvis Boriss Cilevičs. Konferencē piedalījās arī mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Viltona parkā, kas atrodas uz dienvidiem no Londonas, starptautiskas konferences notiek jau kopš 1946. gada, kad pēc Otrā pasaules kara Vinstons Čērčils vēlējās nosēdināt pie viena sarunu galda gan britus, gan vāciešus, lai apspriestu jauno Vāciju un arī jauno Eiropu.
Atšķirībā no citām konferencēm šeit ir īpaši noteikumi – konferences laikā nav atļauts filmēt vai kā citādi atspoguļot tur runāto, tādēļ sarunas notiek aiz slēgtām durvīm. Ar runu aicināta uzstāties arī bijusī Latvijas prezidente, tagad “Madrides kluba” prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa šeit ieradusies uzreiz pēc dalības Minhenes drošības konferencē.
„Šī ir īpatnēja konference tajā ziņā, ka strādā pēc tā sauktās „Chattenhouse” norunas – tātad nekas netiek citēts, piedēvējot personai, kas to ir teikusi, ne viņa amatam, ne viņa pilsoniskajai piederībai vai izcelsmei,” konferenci raksturo Vīķe-Freiberga.
Taču par pašām idejām, nenosaucot autoru, ir atļauts publiski runāt. „Jā, var minēt, un te ir jautājums par drošību vārda visplašākajā nozīmē. Kas apdraud Eiropas drošību? Kur būtu draudi? No kuras puses vējš pūš draudu ziņā? Šķiet, ka ne no vienas vien,” pati uz jautājumiem atbild Vīķe-Freiberga. „Un tad vispārējais temats ir, kā uz to reaģēt un kā tieši parlamentārieši varētu šajā jautājumā palīdzēt, jo te ir atlasīta grupa un te ir Eiropas parlamentāriešu asambleja,” piebilst bijusī Latvijas prezidente.
Par minoritāšu problēmām un cilvēktiesībām ar runu ir aicināts uzstāties arī Latvijas parlamentārietis Boriss Cilēvičs. „Bieži vēsturē bija tā, ka lielas valstis izmantoja minoritāšu tiesības kā ieganstu savai agresijai, un vispazīstamākais piemērs bija Vācijas uzbrukums Čehoslovākijai uz pamata, ka tur būtu vāciešu tiesību pārkāpumi,” atgādina Cilēvičs.
„Diemžēl pavisam nesenā pagātne mēs piedzīvojām kaut ko ļoti līdzīgu un diezgan tuvu mūsu robežām. Šajos gadījumos tomēr ir diezgan grūti pilnīgi izdomāt problēmu. Parasti daudz vieglāk ir izmantot esošās problēmas, manipulēt, pārspīlēt un tā tālāk. Bet faktiski mums pašiem jādomā par to, lai to cilvēku, kas nav apmierināti ar Latvijas politiku, būtu pēc iespējas mazāk,” norāda Cilēvičs.
Viltona parka programmu direktors Roberts Grants ir ļoti apmierināts ar konferences gaitu, tiek pievērsta uzmanība pavisam jaunām idejām vai idejām, kas līdz šim nav tikušas pienācīgi novērtētas.
Konferencē bez Latvijas pārstāvjiem uzstājas arī daudzi citi parlamentātieši un augstas amatpersonas, taču Viltona parkā tiek strikti ievērots aizliegums nefilmēt dalībnieku uzturēšanās vietas.
