Pašlaik ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa ir tikai pusceļā un izšķirošie notikumi pilnīgi noteikti vēl tikai priekšā. Ar jaunu sparu kampaņa uzjundīs jau nākamā mēneša sākumā, kad sāksies priekšvēlēšanas un vadošo partiju reģionālie kongresi. Bet pirms tam ir vērts ielūkoties līdzšinējā cīņā un pastāstīt par atpazīstamākajiem kandidātiem.
Atšķirībā no 2012.gada ASV prezidenta vēlēšanām šogad lielākajām politiskajām partijām uz valsts prezidenta amatu jāizvirza pilnīgi jauni kandidāti, jo pašreizējam valsts vadītājam vairs nav iespēju savu posteni aizstāvēt vēl uz vienu termiņu. Tas nozīmē, ka uz politiskās skatuves uznāk gan jaunas sejas, gan jau redzēti politiķi, kuru galvenais mērķis pašlaik vēl ir tikai cīnīties par Republikāņu vai Demokrātu partiju nomināciju prezidenta vēlēšanām.
Populārākie Demokrātu partijas kandidāti
Hilarija Klintone
Bijusī ASV pirmā lēdija un bijusī ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone noteikti ir uzskatāma par šīs priekšvēlēšanu cīņas lielāko politisko smagsvaru. Viņas vārds ir gandrīz simtprocentīgi atpazīstams, viņai pieder ļoti plašs Demokrātu partijas atbalsts un ievērojams vēlēšanu kampaņas finansējums. Viņas popularitātes reitings pašlaik apsteidz visus pārējos kandidātus, un vismaz kampaņas sākumposmā Klintones reitingi ir pielīdzināmi 2007.gadam, kad viņa sīvā cīņā piekāpās tobrīd negaidīti spēcīgajam Barakam Obamam.
Debašu laikā Klintone atkārtoti uzsvērusi, ka līdzšinējā demokrātu īstenotā liberālā politika ir jāturpina: "Ja, nedod Dievs, nākamais prezidents būs republikānis, mēs zinām, kas notiks. Gadu laikā izcīnītās tiesības sievietēm, vēlētājiem, gejiem, strādājošajiem tiks apdraudētas. Sociālās drošības sistēma var tikt nodota privatizācijai. Veterāniem var nākties redzēt, kā viņu slimnīcas, kuras nepieciešams uzlabot, tiek nodotas privatizācijai. Plānotajai dzimstībai tiks atņemts finansējums. Un šo sarakstu var turpināt, jo atšķirības ir tiešām lielas. Šīs ir robežšķirtnes vēlēšanas. Es zinu, cik nozīmīgi ir, lai Baraku Obamu Baltajā namā nomainītu demokrāts. Un es savas kampaņas laikā darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai skaidrotu, ko es aizstāvu un ko darīšu kā prezidente."
Par lielāko izaicinājumu Hilarijas Klintones cīņā par partijas nomināciju tiek uzskatīts tas, vai viņai izdosies veiksmīgi uzrunāt gados jauno sabiedrības daļu, nākt klajā ar jaunām un progresīvām idejām, kā arī vai viņai izdosies mobilizēt Baraku Obamu savulaik aktīvi aizstāvošos melnādainos un spāniski runājošos amerikāņus. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka pieaugošā bēgļu krīze pasaulē arī ASV sabiedrībā ir izraisījusi nepatiku pret demokrātu īstenoto politiku.
Bērnijs Sanderss
Vermontas štata senators Bērnijs Sanderss ir nācis no poļu ebreju imigrantu ģimenes, jau pagājušā gadsimta 70. gados izpelnoties atzinību kā aktīvs pilsonisko tiesību aizstāvis. Pats Sanderss sevi dēvē par "demokrātisko sociālistu”. Kā norāda politikas vērotāji, viņam atbalstu pauž paši liberālākie Demokrātu partijas pārstāvji. Sanderss aktīvi cīnās, piemēram, pret stagnējošajām algām.
Eksperti norāda - lai arī viņa iespējas izcīnīt demokrātu nomināciju ir visai niecīgas, savas populistiskās retorikas dēļ Sanderss var likt arī Hilarijai Klintonei ieņemt daudz liberālāku nostāju kaut vai nozīmīgajos ekonomikas jautājumos. Turklāt viņa aktīvā kritika par Klintones saistību ar viņas kampaņai vitāli svarīgajām finanšu institūcijām var likt justies neērti daudziem centriski noskaņotajiem demokrātiem.
"Ja es tikšu ievēlēts par Savienoto Valstu prezidentu, es esmu solījis uzsākt politisku revolūciju, kurā miljoniem cilvēku spēs piecelties un pateikt – beidzot pietiek! Šī lieliskā valsts, un šī valdība pieder visiem mums, nevis tikai saujiņai miljardieru," saka Sanderss.
Ar lielu nepacietību tika gaidīts, kādu lēmumu par kandidēšanu uz prezidenta amatu pieņems pašreizējais ASV viceprezidents Džo Baidens. 21.oktobrī viņš paziņoja, ka vēlēšanās tomēr nepiedalīsies, jo viņam vienkārši nepietikšot laika, lai sasniegtu to progresu, ko jau panākusi gan Hilarija Klintone, gan Bērnijs Sanderss. Šī gada sākumā 73 gadus vecais Baidens raidsabiedrībai NBC atzina, ka lēmumu nekandidēt vēlēšanās nožēlojot katru dienu, taču šis lēmums tomēr esot bijis pareizais gan viņam, gan viņa ģimenei.
Otrs neatbildētais jautājums ir bijis – kuru no demokrātiem atbalstīs pašreizējais prezidents. Tagad Obama paziņojis, ka līdz priekšvēlēšanu beigām neatbalstīs nevienu no kandidātiem, kā arī atteiks savu atbalstu visiem, kuri iestāsies pret viņa ierosinājumu ierobežot ieroču apriti.
Populārākie republikāņi
Kopumā par republikāņu partijas nomināciju prezidenta amatam joprojām turpina cīnīties 12 kandidāti. Pieci no tiem jau ir izstājušies. Taču faktiski par reāliem pretendentiem uz nomināciju var uzskatīt tikai trīs vai četrus no šiem kandidātiem, kuru popularitātes līmenis pārsniedz 10 procentus.
Donalds Tramps
"Amerikāņu sapnis ir miris. Bet, ja es tikšu ievēlēts par prezidentu, es to atgriezīšu daudz lielāku, spēcīgāku un labāku, nekā tas jebkad agrāk ir bijis. Un mēs atkal padarīsim Ameriku par varenu," pauda Tramps.
Multimiljardiera Donalda Trampa vārds nav svešs nevienam amerikānim un arī lielai daļai cilvēku ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Donalds Tramps savu tēlu ir veidojis jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem un, kā atzīst amerikāņu preses izdevumi, pagājušā gada uzvarētājs mediju telpā ir bijis tieši Tramps. Viņš lieliski izmanto zināšanas par medijiem, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, asi un bieži vien populistiski kritizējot pastāvošo politisko iekārtu un pašus medijus.
Politikas analītiķi norāda, ka Donalds Tramps noteikti ieies vēsturē kā kandidāts, kurš ir uzbrucis visiem saviem konkurentiem – gan demokrātiem, gan republikāņiem -, nākot klajā ar paziņojumiem, kuri politiskajā vidē vienkārši nav pieņemami. Daudzi no analītiķiem prognozēja, ka katrs šāds netaktisks izteikums varētu novest pie Trampa reitingu krituma, taču tas nenotiek. Tieši pretēji – apcelšana, izsmiešana un apvainojumi ir kļuvuši par neatņemamu Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu.
Pēdējā laikā Tramps ieguvis pastiprinātu uzmanību un ne mazums kritikas par uzbrukumiem nelegālajiem ieceļotājiem, kā arī ar aicinājumiem neielaist valstī musulmaņus: "Donalds Džei Tramps aicina ieviest pilnīgu un absolūtu aizliegumu musulmaņiem ieceļot Amerikas Savienotajās Valstīs līdz brīdim, kamēr mūsu pārstāvji spēs noskaidrot – kas - pie velna! - notiek?"
Solījumi uzcelt aizsargmūri uz robežas ar Meksiku, solījumi padarīt efektīvāku valsts pārvaldes sistēmu un atcelt dārgās demokrātu reformas, solījumi atjaunot Amerikas kā pasaules varenākās valsts statusu laikā, kad Amerika zaudējot savu ietekmi pasaulē – kā atzīst analītiķi, šie ir solījumi, kurus vēlas dzirdēt liela daļa vienkāršo amerikāņu no kandidāta, kurš par spīti savai bagātībai ir tāds pats, kā viņi un kurš runā to, ko domā vienkāršie pilsoņi.
Teds Kruzs
Kanādā dzimušais kubiešu izcelsmes senators no Teksasas Teds Kruzs var lepoties ar visai iespaidīgu politisko bagāžu. Viņš savulaik bijis gan ASV ģenerālprokurora vietnieks, gan prezidenta Džordža Buša jaunākā iekšpolitikas padomnieks viņa 2000.gada prezidenta kampaņas laikā. Tāpat viņš piecus gadus bijis Teksasas štata ģenerālgubernators. Savulaik, darbojoties kā jurists, viņš sagatavojis arī apsūdzības bijušā ASV prezidenta Bila Klintona impīčmenta procesā.
Teds Kruzs tiek uzskatīts par ļoti pieredzējušu debašu dalībnieku. Taču priekšvēlēšanu debašu laikā viņam tika atgādināts, ka viņš ir visai saspīlētās attiecībās ar daudziem no pašreizējās Republikāņu partijas vadītājiem. Tas varētu apdraudēt viņa iespējas tikt nominētam par Republikāņu partijas prezidenta amata kandidātu.
Pats Kruzs uzskata, ka tā pat varētu būt viņa priekšrocība: "Manuprāt, amerikāņi meklē līderi, kurš runātu patiesību. Ja jūs meklējat kādu, kurš dosies uz Vašingtonu, lai sadzīvotu un meklētu kompromisus ar karjeras politiķiem, kas liekas gultā ar atsevišķu interešu lobijiem, es neesmu īstais cilvēks. Tam, ka mums ir 18 triljonu dolāru parāds, ir iemesls. Mēs kā konservatīvie, kā republikāņi turpinām uzvarēt vēlēšanās, mēs kontrolējam abas Kongresa palātas, taču mums nav līderu, kas pilda savus solījumus. Es vienmēr teikšu patiesību un darīšu to, ko esmu solījis."
Vairums aptauju liecina, ka Teda Kruza popularitātes reitings stabili pieaug un, samazinoties pretendentu skaitam, tas, visticamāk, kļūs vēl augstāks. Daļa no ekspertiem prognozē, ka Tieši Teds Kruzs galu galā varētu pārspēt Donaldu Trampu un iegūt partijas nomināciju uz prezidenta amatu.
Marko Rubio
Vēl viens kubiešu izcelsmes prezidenta amata kandidāts ir bijušais Floridas štata pārstāvju palātas spīkers un tagad šī štata pārstāvis Senātā Marko Rubio. Par spīti saviem tikai 44 gadiem, Marko Rubio tiek uzskatīts par vienu no viskonservatīvākajiem senatoriem, taču vienlaicīgi arī par īstu 21.gadsimta politiķi. Bieži vien viņš savas nostājas un runas stila dēļ tiek salīdzināts ar Baraku Obamu, liekot prognozēt, ka viņu varētu atbalstīt gados jauni vēlētāji. Paša Rubio komanda gan norāda, ka salīdzinājums ar Obamu ir nevietā, jo pastāv bažas, ka šī iemesla dēļ par Rubio varētu nebalsot gados vecākie Republikāņu partijas atbalstītāji, kas arī ir aktīvākie balsotāji.
"Šīs vēlēšanas nedrīkst būt autobiogrāfiju konkurss. Ir jābūt kvalificētam. Ja šis būs autobiogrāfiju konkurss, tad nākamā prezidente būs Hilarija Klintone, jo viņa ir bijusi politikā un strādājusi valdībā ilgāk, nekā jebkurš no pārējiem kandidātiem. Šajās vēlēšanās vajadzētu izvēlēties nevis pagātni, bet gan nākotni. Ir jārunā par jautājumiem, ar kuriem mūsu valsts pasaulē saskaras šodien, nevis kaut kad agrāk. Ja es būšu mūsu partijas kandidāts, kā Hilarija Klintone man varēs lasīt lekciju par to, kā izdzīvot no vienas algas līdz nākamajai? Mani uzaudzināja no algas līdz algai. Kā viņa man stāstīs par studiju kredītiem, ja man pašam vēl pirms četriem gadiem bija 100 tūkstošu dolāru aizņēmums? Ja es tikšu nominēts, mēs būsim nākotnes partija," saka Rubio.
Vēl jāpiebilst, ka Marko Rubio ir pārliecināts katolis un tiek prognozēts, ka, kampaņai turpinoties, viņam savu atbalstu varētu sniegt arvien lielāks skaits konservatīvo kristiešu.
Starp vadošajiem republikāņiem jāmin arī sākotnēji reitingos visai augstu bijušais Bens Kārsons, kā arī finansiāli vislabāk atbalstītais bijušā prezidenta Džordža Buša vecākā dēls un bijušā prezidenta Džordža Buša jaunākā brālis Džebs Bušs. Abu šo kandidātu popularitāte gan pēdējā laikā ir strauji samazinājusies, un palikšanai turpmākajā cīņā ir nepieciešama uzvara vismaz kādā no pirmajiem štatiem. Taču šādas iespējas gan vienam, gan otram kandidātam ir visai niecīgas.
Ko liecina sabiedriskās domas aptaujas?
Sabiedriskās domas aptaujas gada sākumā liecina, ka pārliecinošās līderpozīcijās republikāņu vidū ir Donalds Tramps. Vairums komentētāju norāda, ka tieši Trampam izdosies iegūt Republikāņu partijas nomināciju. Taču vienlaicīgi daudzi eksperti norāda, ka sabiedriskās domas aptaujas šajā kampaņas posmā nebūt nesniedz precīzus datus. Gan 2004., gan 2008., gan arī 2012.gada vēlēšanās vēlēšanu gada sākumā līderpozīcijās bija, piemēram, demokrāti Hovards Dīns un Hilarija Klintone, kuras pārsvars bija pat 20 procenti, taču galu galā abi šie kandidāti tikai dažu nedēļu laikā zaudēja pašreizējam ASV prezidentam Barakam Obamam.
Līdzīga situācija bija arī Republikāņu partijas rindās, kur 2008.gada prezidenta amata kandidāts Džons Makkeins gadu pirms vēlēšanām bija vien piektais populārākais kandidāts.
Kā norāda Rietumu preses izdevumi, Savienoto Valstu vēlēšanu sistēmas specifika ir pierādījusi, ka šajā kampaņas laikā pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa par vēlēšanām vienkārši vēl neinteresējas un bieži vien vēlētāji nav izlēmuši par sev tīkamo kandidātu vēl mēnesi pirms vēlēšanām.
Otrkārt, šajā vēlēšanu cīņas posmā vēlētāji galvenokārt atbalstot tos kandidātus, kuru vārds ir atpazīstams. Šajā situācijā, protams, izteiktas priekšrocības ir gan Donaldam Trampam, gan Hilarijai Klintonei. Taču, kā norāda izdevums "The Guardian", samazinoties kandidātu skaitam uz prezidenta krēslu, atlikušajiem pretendentiem ir iespējas vairot savu popularitāti, taču, piemēram, Donaldam Trampam iespēju ievērojamam popularitātes kāpumam faktiski vairs neesot.
No otras puses, tiek norādīts, ka uzticība sabiedriskās domas aptaujām aizvien straujāk mazinās. Pirmkārt, tāpēc ka to dati aizvien biežāk atšķiras no reālajiem rezultātiem. Otrkārt, veikt pašas aptaujas kļūst arvien grūtāk – aizvien mazāk cilvēku izmanto fiksētās telefona līnijas, bet mobilo telefonu lietotāju aptaujāšana ir ļoti dārga. Arī interneta lietotāju aptaujas nevieš uzticību, jo gados veci balsotāji internetu izmanto salīdzinoši maz, bet gados jauni – maz balso. Šo iemeslu dēļ, piemēram, ietekmīgā socioloģisko pētījumu aģentūra "Gallup" ir atteikusies no šī gada vēlēšanu atspoguļošanas.
Kādi jautājumi ir kandidātu dienaskārtībā?
Kā norāda ASV politikas pazinēji, tradicionāli ASV prezidenta vēlēšanās dominē divas tēmas: ekonomika vai ārpolitika. Ja 2004.gadā - tikai trīs gadus pēc 11.septembra terora aktiem - uzmanības centrā bija ārpolitikas jautājumi, tad 2008.gadā uzmanības tika pievērsta ekonomikai, jo pavisam nesen valstī bija iestājusies recesija. Runājot par 2016.gadu, eksperti vēl izvairās prognozēt, vai šis būs ārpolitikas vai ekonomikas gads. No vienas puses, miljoniem amerikāņu ir izjutuši to, ka algu pieaugums ir apstājies un vidusšķira sāk samazināties. No otras puses, teroristu grupējuma “Islāma valsts” jeb "Daīš" pēdējā laikā īstenotie terora akti rietumvalstīs ir atkal aktualizējuši jautājumu par globālā terorisma draudiem.
Republikāņu vidū galvenā prioritāte ir valdības tēriņi un budžets kopumā, kā arī valdības apmēri. Demokrātu vēlētāji vairāk satraucas par ienākumu nevienlīdzību un Volstrītas finanšu institūciju lomu.
Otrs vēlētājus interesējošais jautājums ir veselības aprūpe, taču arī šeit abu lielāko partiju atbalstītājiem ir atšķirīgas intereses. Republikāņu partija vēlas panākt Baraka Obamas administrācijas pieņemtās Pieejamās aprūpes akta atcelšanu, kamēr demokrāti mudina palielināt iedzīvotāju pieeju veselības aprūpei. Gan vienu, gan otru partiju satrauc veselības aprūpes izmaksas.
Reaģējot uz pagājušā un šī gada notikumiem Eiropā, arī šīs priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzmanības centrā ir nonācis imigrācijas jautājums. Republikāņu partijas kandidāti iestājas par imigrācijas pārbaužu pastiprināšanu un robežkontroles stiprināšanu, demokrāti lielāku uzvaru liek uz to, kā palīdzēt nelegālajiem imigrantiem asimilēties ASV sabiedrībā.
Gan demokrātu, gan republikāņu vidū pastāv dažāda attieksme arī pret ieroču lietošanu. Pagājušajā gadā Savienotajās Valstīs tika sarīkotas vairāk nekā 350 dažādas masu apšaudes un ar ieročiem saistītos incidentos dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Vēl divreiz lielāks skaits amerikāņu ir guvuši ievainojumus. Tieši tāpēc ir saprotams, ka šis jautājums ir nonācis politiskās dienaskārtības augšgalā. Iedzīvotājiem turpinot pastiprināti iegādāties šaujamieročus, demokrāti ir aicinājuši pastiprināt uzraudzību pār ieročiem un ieviest pastiprinātas personu pārbaudes. Savukārt republikāņi uzsver, ka likumpaklausīgo pilsoņu pārbaužu pastiprināšana masu slepkavības nespēs novērst.
Un visbeidzot jāpiemin klimata pārmaiņas un vides aizsardzība. Šis jautājums, iespējams, ir viens no pretrunīgākajiem abu partiju prioritāšu sarakstos. Demokrātu vidū to par svarīgu uzskata 74 procenti vēlētāju, bet starp republikāņiem šādu cilvēku skaits nesasniedz pat 40 procentus. Ja kampaņas laikā demokrātu kandidāti ir solījuši padarīt ASV ekonomiku un enerģētikas sektoru videi draudzīgāku un tādu, kas cīnās ar klimata pārmaiņām, tad republikāņu nostāja liekas visai neskaidra.
Kādas ir kandidātu ārpolitikas prioritātes?
Terora akti Parīzē un Sanbernardīno, grupējuma "Islāma valsts" ietekmes palielināšanās un ieilgušais konflikts Sīrijā, attiecību saspīlējums ar Krieviju un attiecību saspīlējums starp Irānu un Saūda Arābiju, kodolvienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammu, kā arī Ziemeļkorejas veiktais kodolieroča izmēģinājums. Visas šīs lietas liecina, ka ārpolitika, īpaši terorisms, vēlētājiem ir kļuvis par ārkārtīgi svarīgu jautājumu.
Vēl pagājušā gada pavasarī terorisma draudus un nacionālo drošību par galveno prioritāti uzskatīja vien piektā daļa amerikāņu, bet gada beigās tie ir jau vairāk nekā 40 procenti.
Tieši tāpēc virkne ekspertu prognozē, ka šīs vēlēšanas tomēr varētu paiet ārpolitikas zīmē, kur, nenoliedzami, lielākas priekšrocības un priekšzināšanas ir bijušajai Valsts sekretārei Hilarijai Klintonei. No otras puses, Klintonei, visticamāk, kampaņas laikā un arī iespējamās uzvaras gadījumā nāksies atbildēt par Obamas administrācijas ārpolitikas neveiksmēm.
Savukārt republikāņu kandidāti ir izvēlējušies daudz agresīvāku ārpolitikas nostāju. Vismaz Donalds Tramps noteikti solījis ieņemt daudz stingrāku nostāju, piemēram, grupējuma "Islāma valsts" apkarošanā, vienlaicīgi gan paužot atzinīgus vārdus par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kā norāda amerikāņu prese, ja arī Tramps vēlas sevi pozicionēt kā prezidentu ar agresīvu ārpolitiku, viņam pašam faktiski nav nekādas pieredzes ārpolitikā.
Kā norāda amerikāņu politikas pētnieks un politisko risku pētījumu firmas "Eurasia Group" dibinātājs Jans Brēmers, bažas radot fakts, ka ārpolitikas diskusijās faktiski tiek aizmirsta Eiropa un transatlantiskās attiecības ir nonākušas zemākajā punktā.
"Ļoti polarizētu vēlēšanu vidū Amerikas Savienotās Valstis runā par ārpolitiku un nacionālo drošību, atsaucoties uz terorismu, musulmaņiem vai sienas celšanu uz Meksikas robežas, taču pilnībā ignorējot attiecības ar Eiropu.
Šeit pilnīgi noteikti ir jāņem vērā fakts, ka arī ASV, līdzīgi kā pēdējos gados Eiropā, arvien lielāku lomu spēlē autsaideri un populisti. Es nedomāju, ka šīs vēlēšanas radīs kaut kādus riskus ASV iekšpolitikai, taču esmu pārliecināts, ka šīs vēlēšanas atstās lielu iespaidu starptautiski," norāda Brēmers.
Kad kļūs zināmi īstie partiju kandidāti?
Republikāņu partijas nacionālais konvents, kurā partijas pārstāvji no visiem štatiem izvēlēsies partijas nominantu valsts prezidenta un arī viceprezidenta amatiem, notiks jūlija vidū Ohaio štata Klīvlendā. Demokrātu kongress norisināsies tikai dažas dienas vēlāk Filadelfijā.
Tikai pēc šiem konventiem varēs skaidri teikt, ka īstā cīņa par prezidenta krēslu sākusies.
