Steidzot glābt iedzīvotājus no tuvojošās Krievijas armijas, arī viņu auto ir okupantu tēmeklī.
Lēmums, kas ietekmēs uz mūžu
Bet tas viss ir tā vērts, jo palīdzību gaida ciemata iedzīvotāji, kuri ilgu laiku nevēlējās pamest savas mājas, bet, redzot, kā tuvojas okupantu artilērija, saprot, ka vairs nav variantu. Dzimtā zeme jāpamet. Bērni tiek evakuēti, turot rokās savus mājdzīvniekus.
"Lielāka daļa pieņem lēmumu, kad redz artilērijas tuvošanos un redzot, kā tiek nogalināti cilvēki, kā nogalina kaimiņus. Tad saprot, ka nav vērts palikt.
Esam redzējuši daudzus, kuri pieņem lēmumu 30 sekundēs, un tas lēmums ietekmē viņus uz mūžu. Jo, visticamāk, viņi vairs nekad neatgriezīsies tajā ciematā, tas būs pilnībā iznīcināts.
Tā ir cilvēciskā traģēdija aiz tā visa. Parasti iedzīvotāji ir ar šādiem stāstiem," atzīst Džonatans.
Visi strādājam vienam mērķim
Diemžēl ne vienmēr izdodas izvest no karadarbības zonas dzīvu cilvēku. Dažreiz ir jau par vēlu. Video redzams, kā brīvprātīgie nogādā drošībā vīrieša līķi, lai sieva, kura par viņa nāvi vēl nezina, to varētu pienācīgi apglabāt.
"Viņš bija precējies. Un viņa sieva bija smagi ievainota. Es nezinu, vai viņa zināja par sava vīra nāvi. Viņa līķi nodevām policijai," atceras Džonatans.
Viņš ir brīvprātīgais, Latvijas organizācijas "Leģenda" biedrs un daļa no atmīnētāju brigādes Ukrainā. Sprādzienbīstamu objektu neitralizēšana ir viņa vienības specialitāte.
Bet jāpielāgojas ir ātri un jādara tas, kas tajā brīdī nepieciešams. Šobrīd svarīgākais ir civiliedzīvotāju evakuācija, stāsta Džonatans.
"Par šo vissmagāk maksā iedzīvotāji, pilsētas, infrastruktūra. Visi strādājam vienam mērķim, un visi zina, ka šeit ir riski. Īpaši ņemot vērā to tuvumu frontes līnijai. Mums jābūt ļoti pārliecinātiem, ka šādi nedrīkst [karot] un tā ir milzīga traģēdija, ko tagad piedzīvojam. Domāju, ka tam visi var piekrist."
Ukraina ir pelnījusi nākotni
Bainards pats sevi sauc par vēstures mīļotāju. Ilgus gadus pētījis tieši Otro pasaules karu. Viņš uzsver, ka Ukrainā notiekošais ir mēģinājums atkārtot vēsturi un to nedrīkst pieļaut.
"Septiņus gadus mans darbs bija rakstīt par Otro pasaules karu, rakstīt blogu un sniegt intervijas. Puse manas ģimenes ir ebreji. Viņi cēlušies no dažādām Eiropas valstīm, arī Latvijas. Ukraina vienmēr ir bijusi manas uzmanības lokā. Arī tādēļ, ka Otrais pasaules karš tika izmantots kā attaisnojums iebrukumam.
Man kā vēstures mīļotājam un cilvēkam, kurš strādā ar grupu "Leģenda", šī ir liela motivācija, lai teiktu, ka man ir jāstāv pret šo gan morāli, gan ētiski un jādara pareizā lieta – jāpalīdz humānajām organizācijām."
"Ukraina ir pelnījusi nākotni. Nevar būt tā, ka visus ciematus šādi iznīcinās. Tā ir traģēdija visiem iesaistītajiem.
Domāju, ka vēsture mums ir devusi pietiekami daudz mācību par to, ka vēsturi nevajag atkārtot, kā tas notiek tagad."
