Viltus ziņas - tādas, ka demokrātu kandidāte Hilarija Klintone ir saistīta ar mazgadīgu seksa vergu tīklu Ņujorkā vai ka demokrāti grasās Floridā ievest šariata likumus, - bija tikai dažas no šādu fabricējumu gūzmas, kas pērn pārpludināja sociālos tīklus un reizēm guva vietu pat cienījamu mediju slejās. Lai arī daļa tā dēvēto feiku bija neglaimojoši arī tagadējam ASV prezidentam republikānim Donaldam Trampam, kā ierocis tas vislabāk nostrādāja pret Klintoni, un vēl aizejošā prezidenta Baraka Obamas ieceltie specdienestu vadītāji atzina – kājas tam augot Krievijā.
Arī britu likumdevēji atzinuši, ka viltus ziņas, kas kļūst par arvien izplatītāku parādību, ir drauds demokrātijai un grauj ticību medijiem kopumā. Tāpēc parlamenta apakšpalātas deputāti izmeklēšanā izvērtēs "viltus ziņu avotus, iemeslus, kas motivē cilvēkus tās izplatīt, un kā tās tiek izmantotas vēlēšanu un svarīgu politisko debašu laikā."
"Tā nav tikai amerikāņu problēma. Tā ir problēma, kas skar visu pasauli. Viltus ziņas izplatās, cilvēkiem daloties ar saturu internetā. Un, ja arvien lielāks cilvēku skaits ikdienā izmanto, piemēram, "Facebook" un "Google", mums ir aktīvi jāreaģē uz šo problēmu,” sacījis Kultūras, mediju un sporta parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Deimiens Kolinss.
Politiķi uzskata, ka lielajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāpalīdz risināt viltus ziņu izplatīšanās problēma sociālajos tīklos. Patērētājiem arī ir jādod instrumenti, kas tiem palīdzētu izvērtēt tīmeklī lasāmo ziņu sižetu izcelsmi un iespējamo patiesīgumu. Ar šādu feiku palīdzību tiek ietekmētas konkrētu cilvēku dzīves, kas vairs nav atzīstams par nevainīgu joku. Tā britu TV seja Deivs Bensons Filips vienā rīta uzzināja, ka ir autokatastrofas upuris.
„Daudzi cilvēki noticēja, ka esmu gājis bojā autoavārijā, un man pat nebija ne jausmas, cik liela ietekme tam būs.
Es, piemēram, devos uz teātri, kur bija paredzēta mana uzstāšanās, bet tur saka, ka šovs atcelts, jo jūs taču bijāt miris.
Bez liekām emocijām jāatzīst, tas mani spēcīgi ietekmēja,” stāstīja TV raidījumu vadītājs Deivs Bensons Filips.
Ar feiku palīdzību pie labas naudas tikuši jauni cilvēki, pat pusaudži no vairākām NVS valstīm un valstīm Balkānos, kas pelnījuši uz reklāmām savās tenku interneta vietnēs un par apmeklētību sociālo tīklu profilos. Tomēr pastāv aizdomas, ka vairākums no viņiem saņēmuši rīkojumus no lielas valsts galvaspilsētas ziemeļaustumos.
„Ir ļoti svarīgi saprast - kad mēs runājam par viltus ziņām, mēs runājam par tīšu dezinformāciju. Tie nav izdomāti stāsti vai neticami stāsti. Tie vienmēr bijuši kopā ar mums. Tas, ar ko sakaramies šobrīd, ir iespēja konkrētām cilvēku grupām vai valstīm, vai politiskām partijām izveidot viltus ziņu tīklu. Tajā ir interneta vietnes, kas ražo vēstījumus, citas tīmekļa vietnes, kas tos atkārto un pavairo, kā arī sociālo mediju kampaņas, kas gan ražo, gan pastiprina šādus vēstījumus. Mēs to redzējām ASV vēlēšanu kampaņā, un viltus ziņu tīkli, ar ko es vispirms saskāros, bija no Krievijas,” stāstīja komunikācijas eksperte Anna Eplbauma.
Līdz šim par gatavību sijāt viltus ziņas piekrituši "Facebook", "Twitter" un vēl vairāku no lielo soctīklu pārstāvjiem.
Tomēr tiek atzīts, ka efektīva kontrole ir maz iespējama, līdzīgi kā līdz šim nav veicies ar radikālo islāma ekstrēmistu komunikācijas ierobežošanu.
